LZS

Ingrīdas Ūdres runa LZS kongresā 2003.g. 1.martā

07.09.07-20:42:55

Runa Centriskās partijas
Latvijas Zemnieku Savienība kongresā
2003. gada 1. martā Jelgavā

Cienījamie kongresa delegāti!
Godātie viesi!
Kolēģi! Draugi!
Dāmas un kungi!

Mēs tiekamies dienu pēc tam, kad Saeima ir pieņēmusi vienu no svarīgākajiem šī gada likumiem – vakar tika apstiprināts mūsu valsts budžets 2003. gadam. Zaļo un Zemnieku savienība sevi apliecināja kā uzticamu koalīcijas partneri. Diemžēl mūsu priekšlikumi tika iekļauti pārveidotā veidā, nenoskanot ZZS vārdam. Taču mēs domājām valstiski un pierādījām saviem partneriem, ka galvenais nav tas, ka izskan vārds, bet gan tas, ka ir pozitīvs rezultāts. Piekāpties prot spēcīgākie un gudrākie. Var teikt, ka ar šo brīdi gaidīšanas nemiers vai gaidīšanas svētki Latvijas iedzīvotājiem ir beigušies. Kāda sabiedrības grupa vairāk vai mazāk ir apmierināta ar rezultātu, kāda to noteikti kritizēs, bet atpakaļceļa vairs nav.
Tagad sava solidārā atbildības daļa par valsts budžeta kvalitāti, izpildi un uzlabojumiem kā valdības koalīcijas partneriem ir jāuzņemas Zaļo un Zemnieku savienībai.

Vai mēs esam pietiekoši saliedēti un stipri, lai to darītu,- lai atbildētu arī par kļūdām un pašu neiespēto? Vai Zemnieku savienība kopā ar Zaļo partiju veido tādu politisko spēku, kurš cīnījies par varu un ieguvis to nevis varas dēļ, bet tās saturiskā mērķa dēļ? Mums ir jādod skaidras atbildes uz šiem jautājumiem, minot konkrētus argumentus un neapejot sāpīgas problēmas.

Šajā kontekstā es vēlos pievērsties tēmai, kas varbūt ir filozofiska, bet noteikti attiecas uz mūsu tālāko darbību. Kas ir politiķis? - Vai pilsonis, kurš spējīgs kāpt sabiedriskā tribīnē, izsaucot dažādus saukļus, tikai līdz tam brīdim, kamēr tiek apmierinātas viņa personiskās intereses un sagādātas politiskās privilēģijas, vai sabiedrisks darbinieks, kam rūp tautas un valsts nākotne?... Siltas vietas var radīt mānīgu sajūtu, ka silti ir visiem – arī tiem, pateicoties kuru atbalstam tika sasniegtas varas virsotnes, arī piedaloties tai mūsu sabiedrības daļai, kuriem šobrīd nav pajumtes. Es tomēr esmu pārliecināta, ka mūsu savienība ir spējīga domāt par pienākumu, par to, kā darboties tālāk, kā koleģiāli un reizē stingri ievērot Zaļo un Zemnieku Savienības stratēģiju, taktiku, visbeidzot, ideju virzību. Saukli – svarīgākais ir cilvēks – priekšvēlēšanu laikā izmantoja vairāki politiskie spēki, arī mēs. Tad arī ir jāpierāda, ka spējam konsolidēt savus spēkus gan frakcijas, gan partijas valdes, gan visas partijas mērogā, lai ievērotu visu sabiedrības grupu intereses un tos demokrātiskas, brīvas sabiedrības principus, kas likti neatkarīgas Latvijas pamatos.

Cilvēki ir mīlējuši stiprus līderus gan pirms desmit gadsimtiem, gan pirms divpadsmit gadiem, gan arī pirms gada, un mīl tādus arī tagad. Mūs vērtē un par mums spriež katru brīdi, - kā mēs tiekam galā ar partneru lielummāniju, ar aprunāšanu, ar dunkām sānos. Mūsu vizītkarte ir tas, kā mēs pārvaram dažādas, lielākoties, sarežģītas situācijas. Vai spējam ievērot frakcijas, partijas, savienības disciplīnu, lai vienoti aizstāvētu savu, un tātad savu vēlētāju, pozīciju? Es domāju, ka nav lielākas politiskas kļūdas, kā nesaskaņojot pārsteidzīgi komentēt jebkuru izteikumu vai viedokli, kas tiek mākslīgi virzīts par dienas aktualitāti. Šādi precedenti var kļūt par bumbu ar laika degli, izšķaidot veselumu atsevišķās sastāvdaļās pa stūru stūriem. Arī frakcijas, partijas valdes līmenī neizdiskutēta iniciatīva var izvērsties par lielu krahu politiskajai organizācijai kopumā. Partijas disciplīna nav vakardienas parādība, kas asociējas ar bezierunu pakļaušanas, - tai ir jēgpilna nozīme tieši šodien, kad cīnāmies par demokrātijas un brīvā tirgus ekonomikas vērtībām. Es negribu, lai mēs kļūtu par viendienīšiem - vienpatņiem, kas, neanalizējot apstākļus, nekavējoties reaģē uz kādu grupējumu vai viltvāržu liekulīgiem (nepārbaudītiem, nepamatotiem) plāniem. Tāpēc ir svarīgi apzināties, ka mūsu galvenais uzdevums ir kopīgi aizstāvēt savas tautas tradicionālajā dzīves veidā balstītās idejas, kā arī raisīt jaunas atklāsmes, nevis kalpot par rezonatoriem citiem spēkiem. Un latviešiem tradicionālais jau nav nekas cits, kā darba tikums. Tātad uzņēmējdarbībai, lauksaimniecībai, privātai iniciatīvai labvēlīgas vides radīšana – to no Zaļo un Zemnieku savienības gaida cilvēki. Protams, tas nav iespējams, nerisinot izglītības un sociālas dabas jautājumus, prātā paturot to, ka bez kultūras bagātību saglabāšanas un vairošanas neviena tauta nav varējusi pastāvēt.

Ik pa laikam kādā no sabiedrības tribīnēm izskan mūsu kolēģu viedoklis, ka Zaļo un Zemnieku savienība valdošajā koalīcijā ir tādā kā mazākā brāļa statusā, tātad kaut kādā ziņā apdalīta vai maz ievērota. Es ieteiktu, pirms identificēt pretrunas starp partneriem, paraudzīties uz pašu rindām. Acīmredzot, citi koalīcijas brāļi ir mācējuši savlaicīgi mobilizēties, nesirgstot ar mazvērtības kompleksiem. Varbūt mēs šodienas darba gaitā varam apkopot mācības, ko esam guvuši šajos četros jauno laiku mēnešos?

Gods kam gods, - Zaļo un Zemnieku savienības regulāri tiekas ar vēlētājiem, mēs esam jau izpildījuši daļu no solījumiem, kas saistās ar vienlīdzīgas dalības principu ievērošanu Latvijas lauksaimniekiem, iestājoties Eiropas Savienībā, taču – kas notiek ar mūsu atbalstītājiem, esošajiem un potenciālajiem biedriem? Baidos, ka daļa no viņiem jūtas pamesti savā vaļā, jo partijas un savienības vienotas politiskās gribas klātbūtne izpaliek. Ir jāsaprot, ka 8. Saeimas vēlēšanās gūtais rezultāts ir mūsu savienības uzvara. Mēs pierādījām, ka spējam pārvarēt katrs savas atsevišķās, partejiskās ambīcijas un apvienoties, ka varam pārvarēt arī kopīgās likstas un iegūt 12 vietas Saeimā.

Zaļo un Zemnieku savienībai joprojām ir augsts sabiedrības uzticības reitings – diemžēl tāds tas nav parlamentam kopumā. No vienas puses – mēs atbalstām mūsu premjeru, kurš reitingiem nepievērš praktiski nekādu uzmanību, jo patiešām – kamēr valsts attīstības līmenis nebūs pietiekoši augsts, lai deputātu un ministru pieņemtie lēmumi ieviestu pozitīvas korekcijas cilvēku personīgajā dzīvē, palielinot algas, pabalstus, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi vai reāli izskaužot korupciju un kontrabandu, tikmēr maz būs ar varas nesēju darbu apmierinātu iedzīvotāju. No otras puses – domājot par reitingiem – tie parāda kādas sabiedrības daļas domas, un man ļoti negribētos pieļaut, ka nepelnīti tiek ignorēts pozitīvais, ko paveikusi Saeima un valdība, vairojot skepsi un neticību parlamenta spējai strādāt labi, konstruktīvu un tālredzīgi. Deputāti nav statistu pulciņš, kurš piesit kājas vai plaukšķina rokas kaut kur pustumsā aiz valdības mugurām. Skumji, ka tikai daži plašsaziņas līdzekļi – un nebūt ne sabiedriskās raidorganizācijas (,kuru pienākums būtu informēt nodokļu maksātājus) - painteresējās, ko 100 dienās kopš darbības uzsākšanas ir paveikusi Saeima, ne tikai valdība. Tas liecina par to, ka zināma daļa mūsu sabiedrības tomēr nav izpratusi parlamentārās demokrātijas būtību un lomu, daudzi acīmredzot neredz ieguvumu/zaudējumu bilanci, kāda tā ir vai varētu būt parlamentāras demokrātijas vai citas valsts iekārtas gadījumā. Ja 70 procentu deputātu savus amata pienākumus uzsāk pildīt pirmo reizi, tad nepilnu četru mēnešu laikā likumdošanas process vēl nevar noritēt tik raiti un produktīvi, kā tas parasti notiek pēc pieredzes uzkrāšanas. Taču nekad vēl nav novērota tik izteikta tendence lēmumu pieņemšanas smagumu koncentrēt Ministru Kabinetā, kā tas ir šobrīd. Šis jautājums nav tikai viena varas pīlāra problēma – diskusijas par to būtu jāliek politiskās dienas kārtības avangardā.

Domāju, ka tas ir arī politisko partiju uzdevums – sekot no sava vidus izvirzīto tautas priekšstāvju prestižam, stiprināt to, rūpējoties par Latvijas politikas kultūru un ētiku kopumā. (Starp citu, šā gada februārī Saeimā mēs ielūdzām Amerikas Savienoto Valstu profesoru, lai nolasītu lekciju par likumdošanas ētiku, taču laikam jau nav augstāka katalizatora mūsu rīcībai par pašu sirdsapziņu.)

Savukārt no ZZS ievēlētajiem deputātiem un ieceltajiem ministriem, manā skatījumā, šobrīd nav svarīgāka uzdevuma, kā atklāti, godīgi un pārliecinoši skaidrot cilvēkiem pieņemtos lēmumus. Citādi varas maiņa Latvijā, par ko nereti tiek runāts, būs nekas vairāk kā ilūzija, jo uz ātriem panākumiem mēs vēl nevaram cerēt nevienā tautsaimniecības nozarē.

Tas, uz ko es aicinātu, ir solidāra sadarbība Saeimas un Ministru Kabineta starpā. Šajā sakarībā valsts budžeta pieņemšanas gaita, kad parlamentā ieradās un debatēs piedalījās gandrīz visi ministri, deva vielu labām pārdomām. Ir vairāk nekā skaidrs, ka bez savstarpēja atbalsta un saliedētas rīcības mēs nepaveiksim neko tautai nozīmīgu ne uz lielās politikas skatuves, ne darbojoties partijas iekšienē. Un mums ir visas iespējas to pierādīt, gan pozīcijas pārstāvjiem piedaloties ministru atbilžu uz opozīcijas jautājumiem sesijās Saeimā, gan vērīgāk attiecoties pret savas partijas partneru un biedru nostāju, gan citādā veidā.

Šodien es visas Zaļo un Zemnieku savienības vārdā vēlos izteikt vislielāko pateicību cilvēkiem un organizācijām, kas mūs atbalstīja un atbalsta joprojām. Es redzu pamatu sekmīgam darbam arī nākotnē, bet bez vispārēja atbalsta un mūsu organizācijas biedru jauniem ierosinājumiem šis pamats var ātri vien saļodzīties. Jorģis Zemitāns ir teicis: “Politiski nolūki, kaut arī ļoti vērtīgi un saprātīgi, ir tomēr bezspēcīgi un nenozīmīgi, ja tos neatbalsta reāls spēks”. Viņš gan te prātā turēja armiju, bet, manuprāt, šie vārdi vislielākajā mērā būtu attiecināmi arī uz mūsu politisko darbību.
Vēl es aicinātu pārdomāt, vai nav pienācis brīdis, kad mūsu organizācijā būtu nepieciešams rīkot politisku konferenci, piemēram, par tādu sabiedrībā aktuālu jautājumu kā politiskās reklāmas ierobežošana vai neierobežošana plašsaziņas līdzekļos. Jo pašvaldību vēlēšanas nav aiz kalniem, turklāt mums ir jābūt atvērtiem visam, ko uzskata par vajadzīgu pārrunāt kāda sabiedrības grupa.
Nevar nesaasināt uzmanību uz jautājumu, par ko jau ilgstoši ir neizpratnē mūsu lauku ļaudis, proti, par pašvaldību un administratīvi teritoriālās reformas norisi. Kas viņiem palīdzēs tikt skaidrībā ar visiem “par” un “pret”, kas galu galā palīdzēs saudzēt un saglabāt mūsu zemes cilvēku senās tradīcijas un vērtības? Ja Zemnieku un Zaļo savienība viņiem nebūs galvenā sabiedrotā un labākā padomdevēja, ja mūsu partijas un savienības pārstāvji likumdevēju un izpildvaras rindās personiski ar savu darbu nepierādīs, ka dara maksimālo savu vēlētāju interesēs, ja mēs nespēsim turēt augsti paceltas galvas, tai pat laikā vīzdegunīgi nesaslienot degungalus, tad jau drīz varam nebūt starp tiem, kas reāli piedalās savas tautas labklājības celšanā.

Es labprāt šodien pateiktu īpašu paldies Zemnieku savienības cilvēkiem dažādos Latvijas novados par savstarpējo saišu stiprināšanu biedru vidū, par veiksmīgas atgriezeniskās saiknes veidošanu ar sabiedrību, par viņu atsaucību un organizatorisko talantu, par pašaizliedzību, - tā būtu Ģertrūde Zvane Talsos, Ārija Jerumane Liepājā, Skaidrīte Pilāte Balvos, Dina Kurzemniece Jelgavā, - kuru ieguldījums nav atsverams; diemžēl visus nosaukt man nebūtu pa spēkam.
Man ir patiess gandarījums, ka šie cilvēki prot aizstāvēt savas partijas vārdu, ka viņu paveiktais runā pats par sevi. Gribētos, lai mēs visi turpmāk ne tikai labāk ieklausītos viens otrā un sadzirdētu vēl kāda trešā viedokli, bet īstajā brīdī prastu argumentēt ar pareizajiem vārdiem vai darbiem, - līdzīgi kā filmā “Teātris” Džūlija Lamberte īstajā vietā un laikā izvilka sarkano lakatu. Minētās dāmas prasme būtu noderīga ne jau tiecoties pēc liekas uzmanības; tas ir mūsu organizācijas goda jautājums – ikvienam pārzināt situāciju: to, kas izdarīts, arī to, kādas kļūdas pieļautas, kur tas suns aprakts, kas būtu labojams utt. Protams, ja mēs ceram uz attīstību un ilgu mūžu.
Jāatceras, ka cilvēki nav vienaldzīgi, ka cilvēki sniedz politiķiem priekšlikumus, ka viņiem ir grūti, bet viņi cīnās, tātad gars Latvijas cilvēkiem ir stiprs un ticība labākiem laikiem nav zudusi. Mūsu ziņā ir palīdzēt rast risinājumu. Ja mēs to nespējam, tad – kāpēc pastāvam?

Vēlu kongresa dalībniekiem ražīgu darba cēlienu!
Paldies par uzmanību.

notikumu kalendārs

bilžu galerija

pierakstīties jaunumiem

vārds
uzvārds
darba vieta
amats
e-pasts

nedēļas jautājums

Kopā balsojuši: 0