|
|
|
|
Izglītības un zinātnes ministre: Boloņas process ir nozīmīgs ieguvums augstākajai izglītībai |
03.12.10-16:20:52 |
|
| |
Būdama Boloņas procesa lieciniece kopš pašiem tā pirmsākumiem, kad 1999.gadā Latvijas vārdā kopā ar citu valstu ministriem parakstīju Boloņas deklarāciju, uzskatu to par vērtīgu un nozīmīgu ieguvumu augstākajai izglītībai. Turklāt šo gadu laikā Boloņas process ir būtiski attīstījies un pilnveidojies gan ģeogrāfiski, jo tam arvien pievienojas jaunas valstis, piemēram, vakar – Kazahstāna; gan satura ziņā, ieviešot jaunus darbības aspektus un kvalitatīvi padziļinot jau esošos – uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, šodien, 12.martā, Vīnē, uzstājoties starptautiskajā ministru konferencē „Bologna Ministerial Anniversary Conference”, kas veltīta Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas jeb Boloņas procesa deklarācijas parakstīšanas desmitgadei.
|
Ministre uzsvēra, ka Boloņas process sekmējis augstākās izglītības kvalitāti, dalībvalstu augstākās izglītības sistēmas kļuvušas caurskatāmākas, stiprināta savstarpējā uzticēšanās un sadarbība u.c., no kā ieguvēji ir studenti. „Mēs esam veicinājuši citu pasaules valstu interesi par Boloņas procesu, tātad – par sevi, kas noteikti atmaksāsies globāli – nodarbinātības, labklājībā un intelektuālās izaugsmes ziņā par labu procesa dalībniekiem” – uzsvēra T.Koķe. Viņa piebilda, ka pašlaik notiek kopīga virzība uz rezultātos balstītu augstāko izglītību, kas paplašina augstākās izglītības iespējas arī mūžizglītības kontekstā, jo mūžizglītība ir viena no augstākās izglītības attīstības iespējām visā Eiropā.
T.Koķe minēja nozīmīgos sasniegumus Boloņas procesa principu ieviešanā kopumā visās darbības jomās, bet īpaši – sekmīgo triju studiju ciklu sistēmas ieviešanu un īstenošanu (bakalaura, maģistra, doktora). Vienlaikus viņa piebilda, ka vairākas valstis šim procesam pievienojušās vēlāk, tādēļ nepieciešams turpināt darbu, lai sekmētu rezultātu izlīdzināšanos gan starp valstīm, gan visiem procesa saturiskajiem aspektiem. Tāpat rezultāti liecina, ka Boloņas procesa principi sekmīgāk ieviesti un tiek īstenot mazās valstīs, piemēram, Latvijā un vidēja lieluma valstīs; kamēr lielās valstis saskaras ar izaicinājumiem.
Runājot par Boloņas procesa nākotni, T.Koķe uzskata, ka lielāka uzmanība būtu pievēršama principiem, kuru sekmīga ieviešana iespējama tikai pārejot uz rezultātos jeb studiju sasniegumos orientētu pieeju augstākajā izglītībā. „Šāda pieeja ietver aspektus, par kuriem daudz diskutēts, piemēram, nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra, starptautiskā augstākās izglītības novērtēšana, kvalifikāciju un kredītpunktu atzīšanas pilnveide, mūžizglītības pieejamību sekmējošas augstākās izglītības attīstība, iepriekš iegūto prasmju atzīšana un citi” – atzīmēja T.Koķe. Tādēļ ministre īpaši uzsvēra, ka šo mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar studiju procesa rezultātu kultūru – gan augstākās izglītības politikas veidošanas līmenī, gan īstenošanas līmenī.
Savukārt noslēgumā, runājot par Boloņas procesa sociālo dimensiju, T.Koķe minēja, ka tā ir viens no izaicinājumiem, vienlaikus akcentējot, ka sociālo jautājumu risināšanai jāveicina vērtību radīšanas un stiprināšanas attieksme, nevis jākultivē patērētāju kultūra.
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
| P | O | T | C | P | S | S |
| 30 |
31 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
| 6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
| 13 |
14 |
15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
| 20 |
21 |
22 |
23 |
24 |
25 |
26 |
| 27 |
28 |
29 |
30 |
1 |
2 |
3 |
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
