|
|
|
| |
Pieņemta CP LZS kongresā
2006. gada 11. martā, Jelgavā
Centriskās partijas
LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA
PROGRAMMA
|
- Ievads
- Izglītība kā cilvēka lielākā bagātība
- Kultūra kā vērtība
- Latvija ceļā uz labklājības valsti
- Rūpnieciskā ražošana kā nacionālā kopprodukta avots
- Veselību visiem Latvijas iedzīvotājiem
- Lauki - vizītkarte valstij un laikmetam
- Mēs paši esam saimnieki savā zemē
- Būsim droši savā valstī
- Piebilde
|
Ievads.
Centriskā partija LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA (LZS) ir vecākā politiskā partija Latvijā. Tā devusi valstij četrus prezidentus: Jāni Čaksti, Albertu Kviesi, Kārli Ulmani un Gunti Ulmani.
Laikā, kas pagājis kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, ir nostabilizējusies demokrātiska valsts iekārta, reāli funkcionē tirgus ekonomika. Latvija sekmīgi integrējas starptautiskās struktūrās. Tomēr kopumā valsts attīstībā un pārvaldē ir pieļautas kļūdas. Biežo valdības maiņu dēļ nav varēts sasniegt ilgtermiņa mērķus.
Latvijas Republikas Satversme nodrošina Latvijas valstij attīstības iespējas atbilstoši iedzīvotāju nacionālajām, demokrātijas un ekonomiskajām interesēm.
LZS par savu galveno uzdevumu uzskata sekmēt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un tādā veidā panākt visu valsts iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos. Pienācīgi apmaksāts darbs Latvijā ir galvenais priekšnoteikums, lai apturētu nepamatoti augsto migrāciju, kas nākotnē draud izraisīt ekonomiskas, sociālas un politiskas problēmas.
Ir jāsekmē jaunu uzņēmumu veidošanās un jāatbalsta to darbība visā valsts teritorijā. Līdz ar pārmērīgi straujo un nesabalansēto attīstību Rīgā tiek radītas ekoloģiskas, sabiedrības drošības un vēl citas problēmas. Tas pasliktina iedzīvotāju dzīves apstākļus.
Cilvēks un ģimene ir LZS uzmanības centrā.Latvijā turpinās noslāņošanās starp bagātajiem un nabagajiem, kas vissāpīgāk skar pensionārus un ģimenes ar bērniem. Ir jārada stabils iedzīvotāju vidus slānis.
Latvijas valsts nākotni veidos izglītoti un kulturāli cilvēki, tādi, kas būs spējīgi konkurēt Eiropas Savienības (ES) darba tirgū. Risinot valsts attīstības problēmas, LZS īpaši pievērsīsies izglītības sistēmai, kas ir nozīmīgs faktors, lai sekmīgi pilnveidotos ražošana un celtos Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis.
LZS augsti vērtē sasniegumus neatkarīgās Latvijas valsts pirmajos pastāvēšanas gados, kad daudzi tautas labklājības rādītāji izvirzīja Latviju pirmajās vietās citu Eiropas valstu vidū. Ir pamats spriest, ka tā tas būtu arī šodien, ja vien nebūtu notikusi agresija un tai sekojošo ilgstošo okupāciju. Tagad zaudētais jāatgūst ar neatlaidīgu darbu.
LZS biedri pāri darījumus Latvijai saista ar agresīvajiem totalitārajiem režīmiem, nevis ar atsevišķām tautībām.
Balstīdamās uz neatkarīgās Latvijas valsts sasniegumiem, kā arī izvērtējusi pašreizējos apstākļus, partija ir sagatavojusi jaunu Programmu, kurā iekļauti tikai vissvarīgākie attīstības pamatvirzieni.
Izglītība kā cilvēka lielākā bagātībā.
Latvijas galvenais resurss, kas izmantojams, lai sasniegtu attīstītajām valstīm raksturīgo visas sabiedrības un katra indivīda dzīves kvalitāti, ir cilvēku izglītība, viņu prasme iegūtās zināšanas pielietot.
LZS vadīsies pēc principa “Visiem bērniem jāmācās”. Partija uzskata, ka viens no pašvaldību uzdevumiem ir paplašināt pirmskolas izglītības iestāžu tīklu.
Pamatskolas jātuvina skolēnu dzīves vietai, tāpēc jāierobežo mazo skolu slēgšanas process.
Skolas uzdevums ir līdztekus zināšanu pasniegšanas darbam veikt arī audzēkņu patriotisko un tikumisko audzināšanu. Latvijas vēsture jāmāca kā atsevišķs priekšmets saistībā ar savu novadu un pilsētu.Maznodrošinātajiem bērniem jāparedz brīvpusdienas. Aktīvāk jāizmanto ES paredzētās jaunās iespējas attiecībā uz skolēnu apgādi ar „Skolas pienu”. Pakāpeniski jāpāriet uz apgādi ar bezmaksas mācību grāmatām.
Visā izglītības sistēmā jārada moderna materiāli tehniskā bāze, īpašu vērību veltot ķīmijas, fizikas, bioloģijas un datoru klasēm.
Atestāts par vidējo izglītību izsniedzams tikai tiem audzēkņiem, kas visos priekšmetos guvuši sekmīgu novērtējumu.
Augstskolās no valsts budžeta apmaksāto vietu skaitam katru gadu ir jāpalielinās. Īpaša uzmanība jāvelta profesijām, kas vajadzīgas valsts prioritārajām nozarēm. Lai nodrošinātu Latvijas valsts tālāku ekonomikas attīstību, ir nepieciešams panākt, ka finansiālie resursi izglītībai palielinās. Galvenās izglītības jomas, kurās būtu jāiegulda valsts finansējums, ir tās, kas nodrošina mūsdienu tehnoloģiju inovāciju un attīstību. Tās ir inženierzinātnes un būvzinātnes, dabas zinātnes, kā arī vides zinātnes.
Visiem prioritāro specialitāšu sekmīgajiem studentiem jāsaņem stipendijas vismaz vienas minimālās algas apmērā.
Plānojot attīstību pa studiju līmeņiem, sevišķi svarīgi ir atbalstīt maģistratūras un doktorantūras studijas, jo tajās veidojas tie nākamie skolu un augstskolu mācībspēki, kas spēs vidusskolēnus ieinteresēt dabas un inženierzinātnēs, lauksaimniecībā un medicīnā.
Īpaša programma ir vajadzīga studiju kredītu dzēšanai, ja students pēc mācībām strādā savā specialitātē. Ir jāatbalsta lauksaimnieciskās izglītības subsidēšana.
LZS atbalsta mūžizglītību kā darbaspēka resursu nodrošinājumu kritēriju.
Kultūra kā vērtība.
LZS kultūru uzskata par vispārcilvēcisku sabiedrības vērtību, tāpat kā izglītību, ētiskumu, humānismu.
LZS augsti vērtē kultūras darbinieku ieguldījumu latviskuma saglabāšanā.
Nav pamata likt visām kultūras iestādēm pašām pelnīt darbības nodrošināšanai nepieciešamo naudu. Tas izraisītu ārzemju masu kultūras ietekmi uz mūsu sabiedrību.
Galvenais finansējuma avots valsts kultūrpolitikas īstenošanai ir valsts budžets. Tai paredzamais finansējums ir jāpalielina, vienlaikus ieinteresējot arī uzņēmējus un privātpersonas ziedot savus līdzekļus kultūras aktivitātēm un pasākumiem.
Valstī nepieciešams veidot tādu nodokļu politiku un attieksmi, kas veicina kultūras mecenātismu.
Latvija ceļā uz labklājības valsti.
Lai sasniegtu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju vidējo dzīves līmeni, Latvijā nepieciešams:
* izveidot stabilu uzņēmējdarbības makroekonomisko vidi un valsts novados labi funkcionējošas infrastruktūras, nodrošināt brīvu, vienlīdzīgu un godīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs;
* pieņemt un ieviest labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbībai, tai skaitā prognozējamu nodokļu politiku un mazāku nodokļu slogu;
* panākt sociālo un ekonomisko nesamērību un riska mazināšanos, tādā veidā izskaužot bezdarbu, kas ir galvenais cēlonis nabadzībai un sociālai atstumtībai;
* nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību, atvēlot valsts investīcijas tām nozarēm, kurām Latvijā ir noteiktas prioritātes un pamatotas perspektīvas.
LZS satrauc pašreizējā demogrāfiskā situācija valstī. Tādēļ ļoti svarīgi ir rūpēties par ģimenēm, par vecāku un bērnu pabalstu palielināšanu, kā arī par to, lai ekonomiski aktīvie iedzīvotāji neizceļotu no valsts, bet paliktu strādāt Latvijā.
Turpmāk daudz aktīvāk tiks veikts darbs likumdošanā, lai uzlabotu darbadevēja un darba ņēmēja sadarbību.
LZS pauž atbalstu valdības apstiprinātajai programmai „Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai” un sekos, lai tajā paredzētie pasākumi tiktu īstenoti jau tuvākajā nākotnē.
Rūpnieciskā ražošana kā nacionālā kopprodukta avots.br />
Ir jāliek pamati Latvijas enerģētikas neatkarībai. Tāpēc jāstrādā pie alternatīvo enerģijas avotu izmantošanas, saules bateriju pielietošanas, vēja enerģijas un kodolatomenerģijas izmantošanas.
LZS atbalsta ieceri izvērst biodegvielas ražošanu Latvijā. Tā rastos daudzas jaunas darba vietas, tiktu apgūtas aizlaistās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kā arī ražots biodīzelis un bioetanols. ES direktīvās noteiktais biodegvielas pielietojums jāuzskata par minimumu. LZS atbalstīs tādu jaudīgu koģenerācijas staciju būvniecību, kurās tiks pārstrādāti koksnes atkritumi, tādā veidā ražojot siltumu un elektroenerģiju.
LZS atbalsta jauna celulozes un papīra kombināta būvniecību, izmantojot nacionālo finansējumu, pielietojot ekoloģiski pieņemamu tehnoloģiju un izvēloties tādu atrašanās vietu, kur tā neapdraud vidi un iedzīvotājus.
LZS iebilst pret valsts akciju sabiedrību ,,Latvenergo”, ,,Latvijas Valsts meži” un ,,Latvijas Dzelzceļš” privatizēšanu. Tāpat valsts īpašumā jāatstāj valstij piederošie meži. Minētie valsts uzņēmumi kalpo nacionālajām interesēm un sekmīgi attīstās. LZS neatbalsta ekoloģiski bīstamu uzņēmumu vai ekoloģiski bīstamu atkritumu izvietošanu Latvijas teritorijā. Viena no Latvijas vērtībām ir tās nepiesārņotā vide, un LZS iestājas par tās saglabāšanu.
Nosodāma ir atsevišķu valsts iestāžu ierēdņu vienaldzība saimnieciskajos jautājumos rast pozitīvus risinājumus. Valsts iestādes pieprasa pārāk daudz izziņu vai arī dokumentu, kuru nepieciešamību ir noteikušas valsts pārvaldes struktūras. LZS kategoriski iestājas par to, lai tiktu pieņemts iedzīvotāju apkalpošanas standarts, kas izskaustu pakalpojumu sniegšanu ar lieliem laika zudumiem un zemu apkalpošanas kultūru. Nav pieļaujams valsts iestāžu pārspīlētās prasības ES direktīvu izpildē.
Prasībām, kādas ierēdņi izvirza ražotājiem, ir jābūt loģiski pamatotām.
LZS iesaistās cīņā pret ēnu ekonomiku. Izskaužama ir tā saucamā naudas “atmazgāšana”, viltus izsoles, korumpētība. Jāpaātrina visu Latvijas pilsoņu ieņēmumu-izdevumu deklarāciju ieviešana. Jākontrolē dārgi pirkumi un būvniecība, kas neatbilst iedzīvotāju ienākumiem.
Jāsamazina valsts pārmērīga iejaukšanos privātīpašumā, respektējot privātīpašnieku ekonomisko brīvību. Īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai pret taisnīgu atlīdzinājumu. Mazajiem uzņēmumiem un individuālā darba veicējiem, kuri rada jaunas darba vietas, paredzami nodokļu atvieglojumi.
Veselību visiem Latvijas iedzīvotājiem.
LZS uzskata, ka šobrīd valstī īstenotās veselības aprūpes sistēmas reformas rezultātā ir pārmērīgi koncentrējušies finansiālie līdzekļi un centralizējušies veselības aizsardzības pakalpojumi. Pēc LZS ieskatiem iedzīvotāju veselības aprūpe jāattīsta tuvu viņu dzīvesvietas teritorijām reģionos visās medicīnas pamata specialitātēs, saglabājot neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Ir jānodrošina ārstu un citu medicīnas jomā strādājošo darbinieku izglītošana par valsts budžeta līdzekļiem.
Nepieciešams uzlabot pacientu tiesību aizsardzību.
LZS atbalsta plānveida medicīnisko palīdzību, kas mazinātu iedzīvotāju rindas un neatliekamās medicīniskās palīdzības īpatsvaru veselības aprūpē. LZS iestājas par kompensējamo medikamentu sistēmas pilnveidošanu.
Alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas, smēķēšanas, azartspēļu un citu atkarību ierobežošana un izskaušana ir nepieciešama nācijas pastāvēšanai un attīstībai.
LZS uzskata mātes un bērna veselības aizsardzību kā prioritāru demogrāfiskās situācijas stabilizēšanas jomā.
Jāizdara analīze, kādēļ izveidojušās tik garas rindas uz operācijām un pie ārstiem. Vizīti bieži pacienti nesagaida, kas ir viens no mirstības cēloņiem. Stingri jānodala medicīnas maksas pakalpojumi no valsts budžeta apmaksātajiem.
Medicīnas darbinieku kvalifikācijas celšanas kursi valstij nepieciešamajās specialitātēs finansējami no budžeta līdzekļiem.
Atbalstāma ir papildu finansējuma piesaistes sistēma veselības aprūpē, paredzot nodibināt Veselības attīstības fondu. To veidotu trešo personu iemaksas par radītajiem veselības traucējumiem, atskaitījumi no alkohola, tabakas, azartspēļu nodokļiem, vidi piesārņojošo uzņēmumu iemaksas, vienlaicīgi paredzot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi.
Lauki – vizītkarte valstij un laikmetam.
Lauku politikā par galveno mērķi jākļūst lauku iedzīvotāju labklājības celšanai un laikmetam atbilstošu sadzīves apstākļu nodrošināšanai. Lauksaimnieciskā ražošana ir un būs galvenais nodarbošanās veids laukos. Arī turpmāk valsts subsīdijām jākalpo konkurētspējīgas ražošanas nostiprināšanai un attīstībai.
Jāpārskata arī ES līdzekļu sadale, lai tie tiktu ieguldīti laukiem svarīgos objektos un tos izlietotu tiem mērķiem, kas kalpo valsts un sabiedrības interesēm. Ir jāsaglabā princips, kad uz valsts finansiālu atbalstu ir tiesības visiem zemniekiem, nešķirojot viņus pēc saimniecības lieluma. Būtiskam ražošanas veicinātājam ir jāpaliek banku kredītiem. Nepieciešamības gadījumā valstij jānodrošina kredītiem galvojums.
Mūsu lauksaimniecībā vēl ir zems darba ražīgums un ražošanas intensitāte. Latvija lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas ziņā atpaliek no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka ir milzīgas iespējas palielināt ienākumus. Šīs iespējas tiks izmantotas, vispirms ar pašu ražoto pārtiku sedzot valsts iekšējo patēriņu. Redzamāku vietu ieņems netradicionālas ražotnes. Paplašināsies arī rapša audzēšana un biodegvielas pielietošana. Tas savukārt, dos iespēju apgūt aizlaistās zemes un nodrošinās papildu darba vietas.
Lai palielinātos pārtikas produktu eksports, svarīgs rādītājs ir produkcijas kvalitāte, it īpaši konkurences apstākļos. Tiks veicināta bioloģiskās lauksaimniecības attīstība.
Jāatbalsta nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, kas kalpos lauku iedzīvotāju nodrošināšanai ar darbu un vairos viņu ienākumus. Ja lauku iedzīvotāji būs materiāli nodrošinātāki, palielināsies pieprasījums pēc citiem dažāda veida pakalpojumiem. Jāpanāk, lai valdība apstipina jaunu programmu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības stimulēšanai.
Galvenais ražošanas līdzeklis lauksaimniecībā ir zeme. Pēdējos gados strauji audzis pieprasījums pēc tās, līdz ar to strauji ceļas zemes cena. Latvijas zemes vērtība slēpjas vēl tajā apstāklī, ka tā nav pārmērīgi saindēta ar ķimikālijām. Zemes saglabāšana ir saistīta ar nekaitīgu tehnoloģiju pielietošanu. Zeme būs mūžīgs ražošanas līdzeklis visām Latvijas paaudzēm. Tiks veicināta zemes pārdošana vietējiem zemniekiem. Ļoti svarīgi ir iedibināt zemes īpašuma un apsaimniekošanas pēctecību no paaudzes paaudzē.
Valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām ir labāk jārūpējas par lauku infrastruktūru. Ceļi, sakari, skolas, medicīniskā palīdzības – bez visa tā nav iespējama ne ražošana, ne arī dzīve lauku apvidos. Pasākumiem, kas šos jautājumus risina, jābūt paredzētiem valdības, visu ministriju un pašvaldību darba plānos.
Nedrīkst piemirst, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jākonkurē ne vien ar saviem ražojumiem, bet jāiztur konkurence arī starp dažādu valstu speciālistu un zemnieku zināšanām un prasmi tās pielietot.
Ar 2007. gadu ES uzsāks īstenot jaunu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kas attiecas arī uz Latviju. LZS aizstāv principu, ka pēc iespējas ilgāk jāsaglabā ES maksājumi arī par saražoto produkciju.
Ja LZS uzdod jautājumu, vai tā vēlas, lai mazais ražotājs laukus pamet un dodas peļņā uz ārzemēm, vai arī turpina pārslogot pilsētas, tad partija atbild: NĒ! LZS garantēs to, ja vien lauku iedzīvotāji piekops labu saimniekošanas praksi, viņi saņems papildu sociālo atbalstu, lai sev nodrošinātu atbilstošu dzīves līmeni. LZS pieļauj, ka šāda atbalsta politika pastāvēs noteiktu laika posmu, kamēr valstī nostabilizēsies lauksaimnieciskās ražošanas struktūrpolitika, izaugs jauna zemnieku paaudze. Tas varētu būt pārejas periods, līdz kamēr Latvijā būs pietiekami daudz darba vietu laukos un algu apmēri tādi kā ES dalībvalstīs. Šāda lauku atbalsta politika nodrošinās lauku apvidu apdzīvotību.
Spēkā esošajos normatīvajos tiesību aktos joprojām ir daudz nepilnību. Steidzami jāizskata „Meža likuma” normu atbilstība laikmeta prasībām.
Mēs paši esam saimnieki savā zemē.
LZS atbalsta pilsoņu vēlētu divu līmeņu pašvaldību izveidošanu, tam paredzot attiecīgi nodalītu budžetu.
Arvien lielāka nozīme lēmumu pieņemšanā ir jāpiešķir pašvaldībām un reģioniem, kā arī jāveicina pašvaldību sadarbība. Latvijā pašvaldībām jāattīstās, ievērojot Eiropas hartu par vietējo pašpārvaldi. LZS ierosinās Latvijas Republikas Satversmē iekļaut sadaļu par pašvaldībām, lai pašvaldību demokrātijai būtu konstitucionālas garantijas. LZS atbalsta Latvijas Pašvaldību savienības darbību un uzskata, ka tai jāpiešķir lielākas juridiskās pilnvaras.
Lai būtu iespējams optimāli izmantot ES investīciju programmas, partija iestājas par pašvaldību reformu. Pašvaldību reformai jābalstās uz brīvprātības principiem. Visām diskusijām jānorit demokrātiski.
Veidojot novadus, nedrīkst pieļaut, ka pazeminās iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Nav pieļaujama situācija, ka veidojas centri ar modernu infrastruktūru, bet tiek pamestas nomales ar degradētu vidi.
LZS atbalsta reģionu veidošanu. Taču uzskata, ka lēmumus var pieņemt tikai tad, ja tiem ir nodalīta un nodota daļa valsts funkciju kopā ar finansējumu. Ir nepieciešams palielināt finansiālo atbalstu lauku, it īpaši attālāko reģionu novadiem un pagastiem tieši šādiem mērķiem:
* vietējo ceļu uzturēšanai tādā stāvoklī, lai katrs lauku iedzīvotājs visa gada garumā varētu saņemt medicīnisko, sociālo un citu dienestu palīdzību;
* lauku skolu uzturēšanai un to remontdarbiem.
LZS uzskata, ka iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā jāsaņem vienādas iespējas iegūt sakaru (interneta) pakalpojumus, ka valstī jāpabeidz elektrificēt viensētas un jāuztur ceļi izbraucamā stāvoklī.
Būsim droši savā valstī.
Stabila, labvēlīga ārpolitika un demokrātiskās sabiedriskās iekārtas stiprināšana valstī ir pamats valsts drošībai. Pēc Latvijas veiksmīgas iekļaušanās NATO un ES notiek plānveida integrācija šo organizāciju struktūrās, ko LZS visādi veicinās, lai nodrošinotu šī procesa neatgriezeniskumu. Nospraužot jaunus šo organizāciju mērķus un izmantojot jaunās iespējas, valstij jāieņem aktīvas dalībvalsts pozīcija, tādējādi stiprinot šo organizāciju prestižu pasaulē.
Reģionālās drošības nostiprināšanas nolūkā Latvijai jāveicina Baltijas un Ziemeļvalstu politiskā un ekonomiskā integrācija.
LZS atbalsta ideju, ka visa Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona attīstība ir katras šī reģiona valsts interesēs.
LZS iestājas par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas attiecību normalizēšanu.
Latvijai jāaktivizē ārpolitiskā darbība tādās nozīmīgās starptautiskās organizācijās kā ANO, ES un tās struktūrās, starptautiskajās nevalstiskajās organizācijās un kustībās.
Pašreizējos apstākļos LZS prioritāru nozīmi piešķir tieši valsts iekšējai drošībai. Neprognozējamā politiskā cīņa var valsti novest pie traģiskām sekām. Tāpēc LZS neatbalstīs ne kreiso, ne labējo radikālismu. Tas ierobežojams vispirms tiesiskā ceļā. Partija iestāsies par spēka struktūru nostiprināšanu, bet kategoriski iebilst pret to politizāciju. Īpaša uzmanība pievēršama noziedzības apkarošanai valstī.
Pilnveidosim Latvijā tiesu un sodu izpildes sistēma , attīstot „Valsts probācijas dienestu” un palielinot tā kapacitāti.
Piebilde.
Programma izstrādāta, lai tā kļūtu par praktiski pielietojamu rokasgrāmatu LZS biedriem. Tādējādi visiem biedriem ir iespējas piedalīties sava novada iedzīvotājiem būtisku jautājumu sakārtošanā un to labklājības līmeņa celšanā. Programmā izvirzītas galvenās problēmas, kurām jābūt LZS ikdienas uzmanības centrā, bet tas nenozīmē, ka LZS nesekos līdzi citiem procesiem sabiedrībā.
LZS strādās, lai šo Programmu izpildītu neatkarīgi no tā, vai partija ir vai nav Latvijas Republikas Saeimā un Valdībā.
|
|
| |
|
|
|
|
|
| P | O | T | C | P | S | S |
| 30 |
31 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
| 6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
| 13 |
14 |
15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
| 20 |
21 |
22 |
23 |
24 |
25 |
26 |
| 27 |
28 |
29 |
30 |
1 |
2 |
3 |
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
