Augulis ar Tiesībsargu pārrunā krīzes laikā piešķirto pensiju apmēra jautājumus



Labklājības ministrs Uldis Augulis ceturtdien, 16.aprīlī, ar Tiesībsargu pārrunāja jautājumu par ekonomiskās krīzes laikā aprēķinātajām un piešķirtajām pensijām, kā arī turpmāko sociālās apdrošināšanas iemaksu algas indeksu piemērošanu cilvēka uzkrātajam  pensijas kapitālam.

Tiesībsargs ir sagatavojis un iesniedzis valdībai un Saeimai atzinumu, norādot, ka personas, kuras pensionējušās finanšu krīzes laikā, saņem ievērojami mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs.

“Tiesībsarga atzinumam un priekšlikumiem var piekrist, jo patiesi viena sabiedrības daļa jeb apmēram 80 tūkstoši cilvēku pensionēšanās brīdī bijusi un ir nelabvēlīgākā situācijā. Par to jau esam diskutējuši arī Senioru lietu padomē. Ar Tiesībsargu vienojāmies, ka nekavējoties veiksim izmaiņas likumā “Par valsts pensijām”, paredzot turpmāk izslēgt iespēju piemērot negatīvus indeksus, tādējādi novēršot iespējamās negatīvās sekas uz nākotnes pensionāriem.

Tāpat vienojāmies izveidot darba grupu, lai detalizēti strādātu pie iespējamā kompensēšanas mehānismiem tiem pensionāriem, kuriem pensiju aprēķināja krīzes gados. Vienlaikus vērtējot Tiesībsarga priekšlikumus, Labklājības ministrija (LM), Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija (FM) līdz šī gada 8.maijam informēs Tiesībsargu par iespējamiem risinājumiem, lai novērstu jau krīzes laikā radītās negatīvo kapitāla indeksu sekas,” skaidro U.Augulis.

Viens no piedāvātajiem risinājumiem varētu būt pensijas apmēra pārrēķināšana visiem tiem cilvēkiem, kuriem vecuma pensijas aprēķinā piemēroti negatīvi pensijas kapitāla indeksi. Tādējādi, piemēram, jau no nākamā gada un turpmāk minētie pensionāri saņemtu pensiju, kurai piemērots pozitīvs kapitāla indekss.

Tomēr kompensēšanas mehānisms nebūs jauna politikas iniciatīva, līdz ar to turpmākā rīcība būs atkarīga no politiskās gribas un FM, jo Tiesībsarga priekšlikumu ieviešanai būs nepieciešams papildu finansējums. Proti, minētais kompensēšanas mehānisms, kas stātos spēkā jau no nākamā gada, provizoriski sociālās apdrošināšanas budžetā papildu izmaksātu 2015.gadā apmēram 44,9 milj. eiro, savukārt 2016.gadā – 47,6 milj. eiro. Līdz ar to šāds lēmums būs valdības un Saeimas kopīga atbildība un izšķiršanās, uzsver labklājības ministrs.

Vienlaikus U.Augulis ir pārliecināts, ka vecuma pensijas kapitāla aktualizācija, piemērojot ikgadējos indeksus, ir pareiza un tālredzīga, jo ļauj pensijas kapitālam palielināties atbilstoši algu un inflācijas pieaugumam. Apdrošināšanas sistēma ir cieši saistīta ar ekonomisko situāciju un tās ietekmi. Veidojot sistēmu, nevarēja precīzi paredzēt ne tik strauju un nepamatotu ekonomikas izrāvienu, ne tai sekojošo smago krīzi. Ja pensijas kapitāla aktualizācija kopš 1996.gada netiktu veikta, piešķirtās vecuma pensijas apmērs būtu ievērojami mazāks.

LM norāda, ka katra cilvēka pensijas kapitālu krāj visa darba mūža garumā. Lai tas laikposmā līdz pensijas piešķiršanai nezaudētu savu vērtību, to aktualizē, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algu indeksus jeb kapitāla indeksus. Šie ikgadējie indeksi atspoguļo algu, no kurām veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, un maksātāju skaita izmaiņas. Indeksu nosaka katru gadu atbilstoši apdrošināšanas iemaksu algas un sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaita izmaiņām valstī.

Vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas mērķis ir ilgtermiņā pasargāt to no inflācijas ietekmes, kā arī nodrošināt tā reālu pieaugumu, vienlaikus sekmējot pensiju sistēmas ilgtspēju.

Sociālās apdrošināšanas sistēma ir cieši saistīta ar konkrētā brīža ekonomisko situāciju un ieņēmumiem sociālās apdrošināšanas budžetā.  Pēc būtības tas ir solidaritātes princips – šī brīža nodokļu maksātāji nodrošina pensijas apmēru pašreizējiem pensionāriem. Latvijā pensiju sistēma ir veidota, lai tā darbotos ilgtermiņā sistēmas stabilitātes riskus, sadalot starp pensiju līmeņiem.

Valsts ekonomiskās izaugsmes gados, pieaugot sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaitam un darba algai, atbilstoši augsti bija arī attiecīgajos gados aprēķinātie, pensijas kapitālam piemērojamie ikgadējie apdrošināšanas iemaksu algu indeksi. Savukārt valsts ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītais sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums šos indeksus dažus gadus ir ietekmējis negatīvi.


Cilvēks ir vissvarīgākais!
Brigmanis prognozē, ka 12.Saeimas vēlēšanās varētu...

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://www.lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter