Augulis: šībrīža atbalsts jauniešu nodarbinātībai būs pamats nākotnes ekonomikai

Pusgada laikā valdības Rīcības plānā labklājības nozarei noteiktie uzdevumi ir izpildīti un uzsākts darbs pie vairākām būtiskām konceptuālām izmaiņām sociālajā jomā, uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis. Kā nozīmīgākos darbus viņš min pensiju indeksācijas apstiprināšanu, jaunu pasākumu ieviešanu jauniešu bezdarba mazināšanai, skolēnu vasaras darba atjaunošanu, sociālās palīdzības sistēmas reformu, ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidi un citus.

“Esmu gandarīts, ka, vērtējot valdības darbu, Ministru prezidente ir atzinīgi novērtējusi paveikto labklājības nozarē. Viens no galvenajiem uzdevumiem, stājoties labklājības ministra amatā, bija panākt pensiju indeksēšanu šī gada rudenī. Tas veiksmīgi ir izdarīts un šobrīd viss ir sagatavots gaidāmajai indeksācijai 1.oktobrī pēc jaunas kārtības. Tāpat ir gandarījums, ka sekmīgi izdevies uzsākt vērienīgu jauniešu bezdarba mazināšanas iniciatīvu – Jauniešu garantiju. Pašlaik visā Eiropā aktuāls ir jauniešu nodarbinātības jautājums, jo tieši viņi būs nākotnes ekonomikas attīstības pamats. Līdz ar to ir jādod iespēja jaunajai paaudzei attīstīt darba tirgum nepieciešamās profesionālās prasmes un zināšanas, lai sagatavotu speciālistus, jaunos uzņēmējus, darba devējus, kas nodrošinās valsts izaugsmi, ražošanas attīstību, jaunu darba vietu radīšanu,” uzsver U.Augulis.

Latvija jau Eiropas Savienības līmenī novērtēta kā valsts, kas operatīvi un sekmīgi ir uzsākusi jauniešu garantijas pasākumus 2014.gadā. Šobrīd bez darba ir gandrīz 17 tūkst. jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Līdz ar to iniciatīvas mērķis ir stiprināt jauniešu nodarbinātības izredzes, mērķtiecīgi palīdzot jauniešiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nestrādā vai nemācās.

Pusgadu, kopš uzsākts pasākums, Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos piedalījušies vairāk nekā 12 tūkst. jaunieši bezdarbnieki (viens cilvēks var būt piedalījies vairākās aktivitātēs). Sešu mēnešu laikā dalību pasākumos uzsāka 10 003 jaunieši bezdarbnieki. Pēdējā pusgada laikā darbā iekārtojušies apmēram 5 886 jaunieši bezdarbnieki, no kuriem 2 308 (39,2%) jaunieši bezdarbnieki ir iekārtojušies darbā pēc kāda aktīvā pasākuma pabeigšanas. Tāpat jūlijā ir izveidota Jauniešu garantijas programmas īstenošanas konsultatīvā padome, lai veicinātu sadarbību un sniegtu priekšlikumus pasākumu efektīvai īstenošanai un pilnveidei. Vienlaikus valdība atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu vēl par diviem gadiem - līdz 2017.gada 31.decembrim - no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvot bezdarbnieku stipendijas vai atlīdzības.

Savukārt pēc piecu gadu pārtraukuma izdevās atjaunot un īstenot skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu. Līdz ar to šovasar visā Latvijā ar valsts atbalstu skolēniem ir iespēja apgūt pirmās profesionālās darba iemaņas, kā arī gūt priekšstatu par iespējamu turpmākās karjeras izvēli kādā nozarē.

Pasākumā šobrīd iesaistīti  2800 skolēni  un 618 darba devēji. Darba devēji pieteikuši 5021 darba vietu. Savukārt 1224 skolēni jau ir pabeiguši dalību pasākumā (viena skolēna dalības laiks - 1 mēnesis).

Savukārt pēc diskusijām ar pensionāru intereses pārstāvošām organizācijām, ir izdevies panākt pensiju indeksēšanu 1.oktobrī pēc jaunas kārtības. Pensijas vai tās daļas apmērs, kas tiks pakļauts indeksācijai, būs 285 eiro jeb 200 lati, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma. Politiski represētajām personām, 1.grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensijas pārskatīs neatkarīgi no to apmēra. Indeksācijas kārtības maiņa nodrošina to, ka cilvēkiem ar nelielām pensijām ieguvums no indeksācijas būs nozīmīgāks, nekā pensionāriem ar salīdzinoši lielām pensijām.

Tāpat sekmīgi ir norisinājies darbs pie sociālās palīdzības reformas plānošanas. Līdz augusta beigām LM iesniegs valdībā priekšlikumus risinājumiem, lai noteiktu valstī vienotu minimālo ienākumu slieksni, kas kalpos kā atskaites punkts, pēc kā turpmāk vērtēt iedzīvotājiem sniedzamo atbalstu. Koncepcijas Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu projektu jau tuvākajā laikā izskatīs Valsts sekretāru sanāksmē. “Šīs būs vēsturiskas un ļoti nozīmīgas izmaiņas sociālās palīdzības sistēmā, kas sekmēs mērķētāku un saskaņotāku atbalsta sniegšanu cilvēkiem, vienlaikus motivējot viņus līdzdarboties savas situācijas uzlabošanā. Uzskatu, ka tas ir solis pareizajā virzienā, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību valstī un sniegtu atbalstu tiem cilvēkiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams,” uzsver U.Augulis.

Vienlaikus, lai panāktu, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vidē un veicinātu šādās vidēs balstītu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu attīstību, kā arī noteiktu tiesības adoptētājiem saņemt valsts sociālos pabalstus pēc iespējas līdzvērtīgi bioloģiskajām ģimenēm, ir izstrādāta Koncepcija par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidi. Līdz ar to LM paredz pakāpenisku valsts atbalsta palielināšanu adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm.

“Uzskatu, ka pēdējos sešus mēnešus Labklājības ministrijas darbs ir bijis rezultatīvs, jo uzsāktas vairākas labas iniciatīvas, pie kurām jāturpina darbs, lai tās jau tuvākajā laikā īstenotu. Vienlaikus ceru, ka, saprotot sociālo problēmu kontekstu, valdība atbalstīs LM izstrādātās jaunās politikas iniciatīvas, piešķirot līdzekļus materiālā atbalsta palielināšanai un vairāku nozīmīgu sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, pensionāriem un citiem. Tā, piemēram, rosinām palielināt pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidēšanas dalībniekiem un viņu ģimenēm, kā arī sniegt atbalstu tiem cilvēkiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu, bet viņiem nepienākas vecuma pensija. Tāpat rosināsim palielināt atbalstu ārpusģimenes aprūpei,” skaidro labklājības ministrs.

Kā viens no nozīmīgiem izaicinājumiem šobrīd ir arī vērienīgs darbs pie Koncepcijas par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā. Tajā būs izvērtētas alternatīvas iekļaujošas sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, piedāvāti atbalsta virzieni sociāliem uzņēmumiem, nošķirot tos no cita veida darbībām, tādējādi mazinot sociālās uzņēmējdarbības ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.