Baltijas, Višegradas un Balkānu valstis apspriedīs Eiropas Komisijas vīziju par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada

12. un 13. jūnijā Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis dosies darba vizītē uz Ungāriju, kur Višegradas (Ungārija, Čehija, Polija, Slovākija), Baltijas (Latvija, Lietuva, Igaunija) un Balkānu (Slovēnija, Horvātija, Bulgārija, Rumānija) valstu lauksaimniecības ministri apspriedīs Eiropas Komisijas (EK) publicētos regulu priekšlikumus par ES Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada.

EK 1. jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par KLP 2021.-2027. gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Saskaņā ar EK priekšlikumu nākamajā plānošanas periodā KLP lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15%, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu. Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam par 15% nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

Savukārt tiešo maksājumu kopējais samazinājums ES saskaņā ar EK priekšlikumu būs 3,9%. Tiešo maksājumu apjoms nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešo maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā. Saskaņā ar pašreizējo EK piedāvājumu tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem pieaugs par vienu eiro gadā – EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešos maksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.

Sanāksmes laikā arī plānots parakstīt  Višegradas, Baltijas un Balkānu valstu kopīgo deklarāciju par sadarbību bioekonomikā, kā arī apspriest situāciju piena, cūkgaļas un cukura  tirgos.