Brigmanis: ZZS savā politiskās pārvaldības lauciņā dalīties netaisās

Ja partija "Vienotība" sašķeltos, tad varas dalījums Saeimā mainītos un jaunas valdības veidošanas gadījumā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) apsvērtu sava Ministru prezidenta amata kandidāta izvirzīšanu, intervijā aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Tomēr pašlaik ZZS atbalsta Laimdotu Straujumu (V) kā Ministru prezidenti, uzskatot, ka viņa kļuvusi enerģiskāka.

Iespēju, ka, notiekot izmaiņām valdībā, tajā varētu iekļūt partijas "No sirds Latvijai" un Latvijas Reģionu apvienība, Brigmanis vērtē piesardzīgi, norādot, ka ZZS savā politiskās pārvaldības lauciņā dalīties netaisās. Ja kāds vēlas viņus ņemt iekšā valdībā, tad lai arī pats sarūmējas, pauž Brigmanis.Vai ZZS būs kādi papildu priekšlikumi nākamā gada valsts budžetam?

Domāju, ka ļoti kardinālu priekšlikumu nebūs, jo mūsu pārstāvji jau strādāja pie valdības apstiprinātā budžeta projekta veidošanas. No mūsu apvienības tā izstrādē piedalījās diezgan augsta līmeņa pārstāvji, gan ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, gan vairāki citi Saeimas deputāti - Edgars Putra, Jānis Trupovnieks un Jānis Vucāns, kā arī Liepājas partijas pārstāvis Gunārs Ansiņš. Tātad sarunās klāt bija gan abu ZZS veidojošo, gan sadarbības partiju pārstāvji un arī ministri. Ik pa brīdim šajā procesā bija kādas domstarpības un varbūt citi redzējumi un argumenti, bet gala rezultātā ir panākta vienošanās par budžeta projektu, un mēs uzskatām, ka ar to arī jāiet uz priekšu.

Kā jūs vērtējat budžeta projektam veltīto kritiku, piemēram, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pausto par budžeta trūkumiem?

Neatceros, ka kādreiz būtu pieņemts budžets un šāda kritika nebūtu bijusi. Tā ir pastāvējusi vienmēr, kādreiz lielāka, citreiz mazāka. Budžetu nekad visiem pa prātam nesagatavosi, tas nav iespējams. Var vienai vai otrai grupai dot labāku virzību. Savulaik ir bijuši arī ļoti kritizēti budžeti, piemēram, bijuši skaļi protesti no policijas arodbiedrības puses. Tagad nekas tāds neizskan, jo aizsardzībai un iekšlietu sistēmai ir noteikts prioritārais režīms. Tajā pašā laikā ir arī jomas, kas cieš. Redzam, ka uzņēmēji nav apmierināti, tāpat varbūt Latvijas Darba devēju konfederācija. Budžeta veidošana ir process, kurā diemžēl nevar iztikt bez kritikas.

Kā varat komentēt to, ka nodokļi, piemēram, akcīzei, tiek celti samērā pēkšņi, laicīgi neinformējot uzņēmējus?

Bieži vien, veidojot kādu redzējumu, sabiedrībai varbūt netiek pietiekoši izsvērti riski un reālā situācija. Šai lietai es piekrītu, un līdz ar to bieži vien tiek izteikti solījumi, kuriem nav reāla seguma. Paši redzam, ka ekonomikas attīstība ir prognozēta pārāk rožaina, taču reālā situācija ir pavisam citādāka un parādās iepriekš neplānotas izmaiņas.

Kādas pozitīvas lietas ir budžetā?

Kam ir pozitīvi, kam nav pozitīvi. Laba lieta ir signāls par nevienlīdzības mazināšanu. No otras puses dzirdu atsauksmes, ka tie, kas pelna, tiek nospiesti uz leju un viņiem tagad tiek atņemts. Tāpēc zūd motivācija daudz strādāt, labi pelnīt un radīt darbvietas - rodas doma, ka labāk nestrādāt un nepelnīt. No citas puses izskan, ka tiem, kas vairāk pelna, ir jāpadalās ar tiem, kam iet grūtāk. Atkarīgs, kā mēs uz šo jautājumu skatāmies, vienam tā ir pozitīva, citam - dziļi negatīva lieta.

Un kāda ir ZZS ideoloģiskā pozīcija, vairāk labēja vai kreisa?

Protams, kopumā mums jāiet uz zināmu sabiedrības līdzsvarotību šajā jomā. Mēs vienmēr esam bijuši par sabiedrības vidusslāņa radīšanu ar garantētiem, stabiliem ienākumiem un vīziju par izaugsmi. Trūcīgā sabiedrības daļa būtu jāpievelk pie vidusslāņa. Vai virs vidusslāņa esošie cilvēki būtu jāpazemina pie vidusslāņa? Diez vai. Bet viņiem jāņem vērā, ka droši vien ar kaut ko būs jāpadalās.

Cik ilgi strādās Laimdotas Straujumas (V) vadītā valdība? Ir iespējama valdības krišana vai izmaiņas tajā?

Atbilde ir ļoti vienkārša - valdība strādās tik ilgi, cik pati gribēs. Tajā brīdī, kad Straujuma vairs negribēs, tad arī būs cita situācija.

Esat saņēmis signālus, ka viņa varētu negribēt turpināt vadīt valdību?

Pašlaik ne no viena tādu signālu nav. Straujuma ir atgriezusies no vasaras atvaļinājuma enerģijas pilna, un, manuprāt, viņa ir daudz enerģiskāka, nekā bija pirms vasaras.

Vai budžets vai strīdi koalīcijā, kas pēdējā laikā ir aktuāli bēgļu jautājumā, nevar izraisīt valdības krišanu?

Nē. Strīdi ir, bet tie ir neizbēgami pavadoņi jebkurai valdībai. Vienā brīdī tie ir strīdi par bēgļiem, citreiz tā ir bijusi cīņa pret oligarhiem, citreiz - milzīga, uzpūsta savas taisnības un tiesiskuma faktora pacelšana pāri visām lietām. Katrai iepriekšējai koalīcijai ir bijuši dažādi ietekmējošie faktori. Pašlaik ir parādījušies ārējie faktori, kas liek pārējās lietas nolikt nedaudz malā. Bēgļi, Grieķijas krīze, kopējā Eiropas Savienības politika, nemaz nerunājot par Krievijas faktoru un savstarpējām sankcijām. Šie apstākļi gūst virsroku, un tad ir jautājums, cik uz šiem faktoriem katrs politiskais spēks grib sevi parādīt, ka ir labāks un gudrāks par pārējiem.

Ja tomēr valdībā notiek kādas izmaiņas, vai pastāv iespēja, ka tur varētu iekļūt partijas "No sirds Latvijai" un Latvijas Reģionu apvienība?

Šāds jautājums ir atvērts valdības veidošanas laikā. ZZS nekad nav būvējusi aizsargbarjeru pret šiem diviem politiskajiem spēkiem. Taču tad kādam ir jādalās ar savu politisko ietekmi, bet mēs savā politiskās pārvaldības lauciņā dalīties netaisāmies. Ja kāds vēlas viņus ņemt iekšā valdībā, tad lai arī pats sarūmējas.

Ir izskanējusi Solvitas Āboltiņas (V) iespējamā kandidatūra uz Ministru prezidenta amatu. Vai ZZS būtu gatava viņu atbalstīt 12.Saeimas laikā?

Esmu pārliecināts, ka, ņemot vērā pēdējos soļus, tas vairs nav aktuāli.Un ar pēdējiem soļiem jūs domājat Āboltiņas izsaucienus pensionāru piketa laikā?

Es nekonkretizēšu. Taču ar soļiem domāju to, ka Āboltiņa pati ir teikusi, ka līdz nākamajām vēlēšanām viņa sagatavos savu pēcteci. Tātad loģiski, ka pēctecis varētu būt premjera amata kandidāts. Kurš tas būs, es nezinu. Tādas vajadzības atbalstīt viņas kandidatūru nebūs, jo mana dziļākā pārliecība ir, ka viņas kandidatūru "Vienotība" neizvirzīs.

Kādas ir ZZS ambīcijas? Vai redzat iespēju 12.Saeimā izvirzīt savu Ministru prezidenta amata kandidātu un vadīt valdību?

Tur ir jāsakrīt vairākiem apstākļiem. Skaidrs, ka mums ir vairāki cilvēki, kuri varētu būt par premjeru. Esošais premjera amata kandidāts Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs nekur no trases nav noņemts, bet kāpēc nevarētu būt arī kādi citi jauni, enerģiski cilvēki. Kad man būs dots mandāts viņus nosaukt, tad arī to darīšu.

Vai tomēr neoficiālais dalījums - katrai koalīcijas partijai pa vienai valsts augstākajai amatpersonai - neļauj jums 12.Saeimā pretendēt uz premjera amatu?

Bet ir tomēr viens faktors, kas netiek ņemts vērā. Tas ir pareizi, ja situācija ir tāda kā tagad. Bet ja "Vienotība" sašķeļas? Tad ir pavisam cita situācija. Viens no politiskās pēctecības būtiskiem faktoriem ir "Vienotības" stiprums, kas parādās viņu mandātu skaitā. Tāpēc loģiski, ka viņi ir izvirzījuši pašreizējo premjerministri, un, ja Straujuma vairs negribēs būt valdības vadītāja, tad "Vienotība" atkal varēs virzīt savu kandidātu. "Vienotībā" nosacīti ir Āboltiņas piekritēji un otra, Lolitas Čigānes un Ilzes Viņķeles, piekritēju grupa. Ja viņi tā sašķeļas, izveidojas pavisam citādāka situācija, taču tas ir viņu pašu jautājums - būt vai nebūt pašiem pie varas.

Un brīdī, ja "Vienotība" sašķeļas, ZZS no tā dēvētajām centriski labējām partijām būtu vislielākā ietekme un jums būtu tiesības virzīt premjera amata kandidātu?

Mēs to apsvērtu, bet ne jau mēs gāztu esošo premjerministri.Vai jūs neraugāties kritiski uz veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) nesenajām aktivitātēm, veicot Zāļu valsts aģentūras (ZVA) vadītājas rotāciju, un viņa plānu veikt reorganizāciju ZVA, ņemot vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieļāva interešu konflikta iespēju ministra rīcībā?

Belēvičš ir stiprs cilvēks, un viņa rīcība liecina par viņa stiprumu un savu pārliecību, kāpēc viņš to vēlas darīt. Runājot ar ministru, es pateicu: "Tā ir tava cīņa. Pierādi, argumentē, paskaidro to." Man vai politiskajam spēkam pašreiz nav pilnu argumentu, lai par šo lietu iestātos un uzskatītu kā apvienības prioritāti. Bet mēs neliedzam un ļaujam Belēvičam šo cīņu izcīnīt un pierādīt savas lietas taisnību un pareizību. Mēs neteiksim viņam "sēdi mierā", jo ministram pašam ar šo jautājumu ir jātiek galā. Nevajadzētu pateikt "nē" cilvēkam, kurš enerģiski sācis rīkoties veselības jomā un kurš ministru reitingos ir augšgalā kā izņēmums no pārējiem veselības ministriem; nevajag apslāpēt viņa iniciatīvu.

Vai nav bažu par to, ka KNAB saskata interešu konfliktu?

Ja tas tiks konstatēts, tad viņš pats cietīs. Pasarg' Dievs, mēs nesāksim apšaubīt KNAB darbību šajā jomā.

Kā vērtējat Valsts prezidenta Vējoņa darbību kopš ievēlēšanas?

Zinot viņa būtību, tie soļi, kurus Valsts prezidents ir veicis, man nav pārsteigums. Kad viņš stājās savā amatā, pateica, ka nemainīs savu būtību - viņš ir vienkāršs, atvērts, sabiedrībai pieejams cilvēks ar aktīvu dzīvesveidu. Vējonis aktīvi piedalās sabiedriskās norisēs un pauž savu viedokli. Manuprāt, tādam prezidentam ir jābūt. Lasu sabiedrības un etiķetes ekspertu viedokli, ka viņš esot pārāk pieejams un pārāk atvērts. Taču, ja viņš to nedarītu, tad viņu kritizētu par ieraušanos un sēdēšanu savā čaulā. Labi jau visiem neizdarīsi.Kādi ir ZZS tālākās darbības plāni?

Tuvākais plāns ir noslēgt sadarbības līgumu ar Daugavpils novada partiju (DNP), līdzīgi kā pašlaik ir līgums ar partiju "Latvijai un Ventspilij", Liepājas partiju un Līvānu partiju. Pašlaik notiek līguma teksta saskaņošana, un tas būs par kopīgu startu pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Līdz ar to arī DNP pārstāvji varēs iesniegt savus priekšlikumus un piedalīties koalīcijas sēdēs.

Kādas ir ZZS iekšējās attiecības?

Domāju, ka tās ir normālas. Ir noregulēta varas dalīšana - par Valsts prezidentu ievēlēts Vējonis, aizsardzības ministra amatu Raimonda Bergmaņa personā ir saglabājusi Latvijas Zaļā partija, savukārt Latvijas Zemnieku savienība turpina vadīt Saeimas frakciju un pašu apvienību. Līdz ar to ir tolerantas attiecības starp abiem ZZS veidojošajiem spēkiem.

ZZS valdi vada Armands Krauze, apvienības vārdā par atsevišķiem jautājumiem runā arī Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Ar Krauzi un Tavaru ZZS tiek veidota pēctecība?

Jā, Krauze, Tavars, tāpat arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un citi. Mēs apvienībā īpaši nešķirojam - "zemnieks", "zaļais", ventspilnieks, liepājnieks -, jo esam sapratuši, ka sabiedrība mūs kopā identificē kā ZZS. Iedzīvotāji izdala Ventspils domes priekšsēdētāju Lembergu ārā, bet pārējais loks iet ar zīmolu ZZS. Tas dažkārt aiziet līdz pat kuriozam, kad atnāk uz Latvijas Zaļās partijas biroju cilvēks un saka, ka grib stāties iekšā pie Brigmaņa, Krauzes un zemkopības ministra Jāņa Dūklava. Tad "zaļie" šo cilvēku sūta uz turieni, kur viņš gribējis iestāties - Latvijas Zemnieku savienību. Tāpat tas notiek arī otrādi.

Ik pa brītiņam kāds no ārpuses vēlas akcentēt, ka kādai no partijām ir lielāka ietekme. Taču, ja sāksim šo gājienu kurināt un sabiedrībai tiks dots signāls, ka paši "zemnieki" ar "zaļajiem" plēšas, tas uzreiz sitīs pa pirkstiem. Tas būtu "Vienotības" variants. Tāpēc ir ļoti svarīgi atrast sabalansētību - pa diviem ministriem ir katrai partijai un viens ministrs ir reģionālajai partijai, līdzīgs balanss ir izveidots Saeimā gan komisiju, gan frakcijas vadībā. Viss ir smalki izrunāts, lai nevienam nerastos pāridarījuma sajūta.

Jautājums jums kā Latvijas Zemnieku savienības līderim - vai ir kādas izmaiņas attiecībā uz biedriem?

Cilvēki stājas iekšā Latvijas Zemnieku savienībā, lai gan tas nav milzīgs iesaukums. Taču domāju arī, ka tas nav vajadzīgs un tas nav pareizi, ja ļoti īsā laikā ienāk lielas cilvēku masas. Vairāk pieturos pie dziļi individuāla darba, kad cilvēks ir skaidri izdomājis un atnācis pieteikties iestāties partijā.

Publicēta: 23.09.2015 01:02