Aktualitātes

77442

Diena: Brigmanis: ja nesaplēsīsimies paši, vienmēr būsim pie varas
Apskatīt komentārus (0)


29.03.2017


Cīņu par Latvijas Zemnieku savienības līdera lomu, baumas par valdošās partijas šķelšanos, kā arī konkurentu izredzes komentē ilggadējais ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Augusts Brigmanis: «Tik ideāla situācija, kāda pašreiz ir ZZS, nav bijusi sen - prezidents nācis no mums, premjers nācis no mums, pieci ministri, vairākas Saeimas komisijas. Būtu neprātīgi šādu kapitālu izniekot.» Par attiecībām starp dažādiem Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) varas centriem, neviltoto sāncensību ar Jāni Dūklavu un premjera Māra Kučinska lomu apvienībā pirms aprīlī gaidāmā Latvijas Zemnieku savienības kongresa ZZS Saeimas frakcijas līderi Augustu Brigmani iztaujā Agnese Margēviča


Pēc pāris nedēļām būs ZZS vadošās partijas - Latvijas Zemnieku savienības - kongress, un jūs neesat vienīgais kandidāts uz priekšsēdētāja amatu.


Jā, bet tā tas ir bijis vienmēr. Tikai šoreiz varbūt ir nopietnāk.


Kas liecina, ka šoreiz ir nopietnāk?


Tāpēc, ka ir nopietnāks otrais kandidāts - Jānis Dūklavs. Citreiz kandidatūras bija nu varbūt nosacīti tādas nedaudz nepārliecinošākas. Pēdējā laikā bijis tā, ka gala izvērtēšanai jau ir aizgājis viens kandidāts un pārējie kandidāti procesā ir noņēmuši savas kandidatūras.


Bet šoreiz uz priekšsēdētāja amatu partijas Vidzemes nodaļu konferencē ir izvirzīts Dūklavs, nevis jūs, un runā, ka viņš kongresā cīnīsies līdz galam. Kas Dūklavam ir iekodis - mēs taču zinām, ka viņam savulaik ir piedāvāts kandidēt gan uz Valsts prezidenta amatu, gan premjera amatu, bet viņš vienmēr ir palicis savā zemkopības nozarē. Kas mainījies?


Es domāju, ka viņš ir ļoti spēcīgi uzrunāts. Citu cilvēku uzrunāts.


Un kas varētu būt tie citi cilvēki?


Lūk, to es jums nepateikšu. Nē, es domāju, ka pirmām kārtām viņu ir uzrunājuši paša partijas biedri - par to man nav ne mazāko šaubu. Un katrā gadījumā arī tas, ka viņu Vidzemes konferencē izvirzīja, tas balsu pārsvars gan bija niecīgs - trīs balsis, bet nu izvirzīts ir izvirzīts. Ko viņš pats vēl līdz kongresam darīs, man ļoti grūti viņa vietā pateikt, jo mēs jau esam labi kolēģi un īpaši to lietu nepārdzīvojam. Vienkārši kaut kā tā... Nu, pārējās nodaļu konferencēs es esmu izvirzīts, posms ir noslēdzies, piemēram, Kurzemē viņš vispār nebija izvirzīts, Latgalē viņš vispār nebija izvirzīts, Zemgalē viņš vispār nebija izvirzīts nevienā nodaļā, viņš tika izvirzīts Rīgā.


Vai iepriekš, sakot par cilvēkiem, kas viņu ir uzrunājuši, jūs domājāt kādus sponsorus vai varbūt cilvēkus, kas nav apmierināti ar nodokļu politiku vai varbūt ar kādu citu politiku, ko ZZS zināmā mērā jūsu vadībā virza? Kas aiz tā stāv?


Man, protams, nav tādas informācijas, es arī viņam par to neesmu prasījis. Bet tas, ko es no viņa [Dūklava] esmu sapratis, ka vajadzētu tādu stingrāku stāju pret Kučinski, stingrāku stāju pret finanšu ministri [Danu ReiznieciOzolu].


Pret. Bet tie jau jūsu cilvēki.


Jā, bet tas ir tas, ko viņš arī nav slēpis, ko viņš arī ir runājis mūsu reģionālajās konferencēs. Pats ir pateicis, ka vajag stingrāku nostāju pret Liepājas partijas premjeru Kučinski, stingrāku nostāju pret Ventspils partijas ministri Danu ReiznieciOzolu. Es saprotu, ka iekšienē ik pa brīdim ir arī jāparāda, ka Zemnieku savienība tomēr ir atsevišķs spēks, kas apvienībā ir nācis, bet man ilgstoši politikā primārs bijis uzdevums šo apvienību [ZZS], kas mēs esam, tomēr līdzsvarot, tās viņu vēlmes. Skaidrs, ka mēs visi bijām tie, kas Kučinski atbalstīja, mēs visi nobalsojām par valdību.


Bet cik vientuļš Dūklavs ZZS ir savā nostājā, ka Kučinskis un ReiznieceOzola būtu vairāk jāpieskata, jāietekmē? Jo premjera un finanšu ministres biroji izlec uz pārējo jūsu valdības locekļu fona kaut vai ar to, ka viņiem apkārt ir ar citām partijām, to pašu Tautas partiju, pagātnē saistīti cilvēki. Rodas jautājums, no kurienes patiesībā nāk padomi, no kurienes nāk ierosmes kādām politikām un lēmumiem.


Jāsāk ar to, ka, valdību veidojot, nevienam neradās iebildumi par to, ka Kučinskis pateica: ja jau reiz jūs mani virzāt, tomēr ļaujiet man veidot savu biroju. ReiznieceOzozla arī pateica: es esmu atbildīga par šo. Un es pieņemu, ka tas ir pareizs uzstādījums, jo cilvēks, kas strādā, kas vada valsti, grib sev apkārt komandu, ar ko viņš strādā, un to viņš veido. Un es, godīgi sakot, Kučinski atbalstu, ja reiz viņš ir piekritis... Daudziem mūsu apvienības iekšienē bija iespēja kļūt par premjeru, neba jau nu viņš bija vienīgais kandidāts, bet dažādu apsvērumu dēļ atteicās viens, atteicās otrs. Ja jau mēs uzticamies, tad darām, un, ja kritizējat, tad nāciet paši un parādiet, ko mēs varam izdarīt labāk. Un Danai es zināmā mērā gribētu palīdzēt, pateikt, ka viņa ir laba finanšu ministre, enerģisks cilvēks, viņa iet savā darbībā uz priekšu, piedāvā enerģisku rīcību, reformas. Protams, to var traktēt dažādi, šo nodokļu reformu - dažām pašvaldībām patīk labāk, citām sliktāk, viņa piedāvās risinājumu, man šķiet, ka tas ir pareizs solis. Ne visiem, protams, patiks, bet tāpēc nevar nostāties stingri pozā: mēs tagad uzliksim savu veto vai uzspiedīsim savu stingro nostāju tikai tādēļ, ka esam atsevišķs politisks spēks. Mēs neslēpjam, ka mums ar Dūklavu šajā jautājumā ir dažādas pozīcijas. Var jau ļoti vienkārši šo lietu darīt, saspiest. Un tālāk?


Labi, kā šī situācija amortizēsies? Šķelties jau jūs nešķelsieties.


Nē, nešķelsimies, un beigsies vienkārši - ar to, ka vienu ievēlēs par partijas priekšsēdētāju un otru ne (smejas), un viss jau būs kārtībā. Partijai būs priekšsēdētājs, un Dūklava kungs ir absolūti cienījama kandidatūra, man par to nav ne mazāko šaubu. Tā ka partija jau no tā neko nezaudēs, tikai iegūs, jo demokrātisks process būs noticis un cīņa būs bijusi. Kopējais viedoklis jau visiem skaidrs - mēs ejam uz priekšu, mēs gribam un būsim varas partija, katrs varbūt redz savu niansi un to, kāda loma tajā ir Zemnieku savienībai.


Bet ja kādā brīdī izrādīsies, ka Dūklavam kaut kādā mērā ir bijusi taisnība, ka premjera un finanšu ministres šī zināmā autonomija no ZZS ietver arī kaut kādus riskus? Jo es pieņemu, ka arī jūs esat dzirdējis baumas, ka kādā noteiktā ZZS nelabvēlīgā situācijā varētu izveidoties jauna partija, ar jaunu finansējumu, kurā varētu būt Kučinskis, ReiznieceOzola, Sesks?


Nē, tas ir pilnīgi izslēgts. Tās tiešām ir baumas, kurām nav nekāda pamata. Es esmu tādas baumas dzirdējis, bet kuluāru sarunās ar šiem konkrētajiem cilvēkiem es nekur neesmu dzirdējis, ka tiktu apsvērta kaut mazākā šāda iespēja. Es tikai gribu likt visiem potenciālajiem pie sirds, ka tādām lietām ir viena atbilde: tikai «zemnieki» kopā ar «zaļajiem», šīm reģionālajām partijām un pašvaldībām ir spēks. Katrs atsevišķi viņi nav nekas. Nav nekas. Mēs esam un būsim spēks tikai kopā. Skaidrs, ka Zemnieku savienība ir ilglaicīgs spēks, kuram ir simtgade, bet arī tai būtu ļoti grūti ar šo šauro potenciālo elektorāta nišu kļūt ietekmīgai vienatnē. Ja grib būt varas partija un premjera partija, tad ir vajadzīgs plašs atbalsts sabiedrībā, kas iemiesojas deputātu mandātos. Ja tev nav deputātu mandātu, tad tu vari darīt, ko gribi, tu vari stāvēt ar savu stingro stāju un saviem viedokļiem, bet spēka tev nav, un tad tu būsi spiests pieslīpēties kādiem citiem. Tik ideāla situācija, kāda pašreiz ir ZZS, tāda sen nav bijusi - prezidents nācis no mums, premjers nācis no mums, pieci ministri, vairākas Saeimas komisijas, atslēgas ministrijas - Aizsardzības, Satiksmes, Finanšu, Zemkopības, Veselības -, smagā nozare, bet nu labi. Nu, es nezinu... būtu neprātīgi šādu kapitālu izniekot, kas faktiski ir ielikts rokās un mūsu pašu paņemts.


Izklausās, ka jūs nododat kādam vēstījumu pirms kongresa.


Tas pat nav vēstījums, tā ir mana izpratne par šo jautājumu. Es arī šajās konferencēs, kas mums pirms kongresa ir bijušas, esmu skaidri un gaiši pateicis, ja ir bijusi doma, ka es varētu mainīties, - jā, ir lietas, kuras es pats Kučinskim aci pret aci esmu pateicis, vai Danai ReiznieceiOzolai pateicis, kas varbūt mūsu izpratnē nepatīk, bet es uzskatu, ka tās esmu pateicis un viņi zina.


Un viņi ir koriģējuši?


Jā. Bet to neviens nezina. Es šīs lietas nekad nedaru un nedarīšu publiski. Kučinskis ieklausās, mēs gandrīz katru vakaru sazvanāmies.


Esmu dzirdējusi, ka tobrīd, kad ReiznieceOzola ar premjera atbalstu ļoti mērķtiecīgi virzīja daudz kritizēto Koļegovu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu, esot bijis brīdis, kad finanšu ministre staigājusi pa ministriju asarās un ka viņa neesot jutusies droša savā amatā.


Nevis droša savā amatā, bet droša savā izvēlē. Tās ir divas dažādas lietas.


Vai nav tā, ka jūs kā politikā pieredzējušāks finanšu ministrei toreiz devāt padomu atkāpties no šīs kandidatūras, jo savādāk viņa pati varētu zaudēt amatu?


Otrā puse neatbilst patiesībai, pirmajā pusē savs patiesības grauds ir.


Vai uz Saeimas vēlēšanām 2018. gada rudenī, kas tiešām nav aiz kalniem, jūs iesiet ar Kučinski kā premjera kandidātu?


Man nav ne mazāko šaubu, ka mums ir labi strādājošs premjers.


Bet Kučinskis nav kļuvis par varas centru, ap kuru ZZS viss griežas.


Faktiski mums ir formāts, kādā mēs spriežam jautājumus, tās ir ZZS valdes sēdes pirmdienās, te mēs sanākam, runājam, izspriežam, izdiskutējam. Jā, citreiz atbrauc Lembergs, citreiz Sesks, ja kāds jautājums ir aktualizēts, atbrauc kāds no citām pašvaldībām, un tad par visiem jautājumiem tiek diskutēts.


Iepriekš dominējošām varas partijām bija ambīcijas realizēt ne tikai nozaru politiku, kas ir raksturīgi ZZS, bet censties atstāt dziļākas pēdas, pirmais, kas nāk prātā - gan Repše, gan Kalvītis katrs pa savam centās mainīt specdienestu ietekmi valstī un uz politiku. Varbūt tādēļ, ka ZZS nav šī varas centra, jūs paliekat nozaru politikās?


Jūs lietojāt ļoti pareizus vārdus: kāpēc jūs neatstājat pēdas? Kur visi šie pēdu atstājēji ir palikuši, kas tās pēdas tur atstāja, un kādas pēdas tur atstāja? Kur viņi visi tagad ir?


Jūs raksturojāt ZZS dominēšanu dažādās varas pozīcijās, kas tiešām ir pēdējos gados netipiska situācija, arī koalīcijā jums nav pietiekami spēcīga partnera, kas mītu uz papēžiem. Tomēr politikā darbojas svārsta princips, un mūžīgi tas tā nevar turpināties. Kas ir tie riski, kas var jums šo politisko idilli apdraudēt?


Riski pirmām kārtām slēpjas mūsos pašos. Pirmais risks ir iekšējā cīņa par varu, iekšējā cīņa, kurš dominēs Zaļo un Zemnieku savienībā, kurš gribēs būt karalis. Lielākais ienaidnieks bieži vien esam mēs paši. Vai mums vara aizmiglos vai neaizmiglos acis, vai mēs pārstāsim reāli pieiet dzīvei un varbūt ar kaut kādu pārākuma sajūtu skatīsimies uz elektorātu, mūsu vēlētājiem, vai mēs aizmirsīsim to pamatu, no kā mēs esam nākuši, un tas ir: mūsu partijas biedri, nodaļas, pašvaldības. Te ir atbilde, kāpēc mēs tik ilgi ar Griguli ņēmāmies, - mums bija svarīgi, lai nodaļas un partijas biedri šajā jautājumā tiek ņemti vērā. Mēs, protams, tajā brīdī zaudējām reitingus, bet tie partijas biedri vēl aizvien par šo situāciju ir nīgri, viņi vēl joprojām uzskata, ka nevajadzēja Griguli aizdzīt prom. Tas ir tikai piemērs.


Otrā lieta ir, ka nevar aiz muguras pīt intrigas, cilvēkiem iekšienē jāuzticas un jārunā skaidri, jāliek galdā, kas neapmierina. Tas viss «zaļajiem zemniekiem» ir vislielākais risks. Ja šie riski ir laikus identificēti un novērsti, tad mūsu pozīcijas laika gaitā ir ļoti grūti apšaubīt. Tās var procentos, niansēs vairāk vai mazāk mainīties, bet mēs vienmēr būsim, mēs vienmēr būsim iekšā. Vēl, protams, svarīgi, kā veidosies attiecības starp «zaļajiem» un «zemniekiem», vai vienmēr tiks ievērota paritāte, šo spēku indivīdu intereses un politiskās intereses. Cik lielā mērā tiks ievērota paritāte varas partiju, ministriju portfeļu sadalē. Kādas veidosies mūsu attiecības ar mūsu pamata atbalstītājām pašvaldībām, vai mēs iestāsimies, būsim stingri viņu interešu aizstāvji. Vai mēs būsim savu nosaukumu nesoši, kāda būs mūsu attieksme pret lauku cilvēkiem. Tie ir riski, kas nāk no mums pašiem, pārējais jau ir jautājums, vai mēs nenomainīsim savus orientierus, vai neiebridīsim tādos atbalsta laukos vai tēmās, kur nav mūsu vēlētāju. Mēs nekad nebūsim liberālās pozīcijās, mēs vienmēr būsim konservatīvs, centrisks politisks spēks, un, ja mēs sāksim līst iekšā tādās tēmās, kas mūsu vēlētājiem ir svešas, viņi no mums novērsīsies.


Vai drīzās pašvaldību vēlēšanas nevar ienest kādu nestabilitāti valdības koalīcijā? Ja Vienotība piedzīvo neveiksmi pašvaldību vēlēšanās, ja kāds no partijas grupējumiem aiziet, to starpā var sākties diskusijas, kuram grupējumam lielāka ietekme valdībā, kuram pienākas ministru portfeļi.


Vienotība, manuprāt, transformēsies. Kad beigsies pašvaldību vēlēšanas, visi redzēs, kas kurš ir. Vai pārsvaru iegūs «jaunie, taisnīgie cīnītāji», teiksim, Bordāna partija, un, ko šajā situācijā zaudē vai iegūst Vienotība. Un tad visā šajā stāstā, protams, ir Reģionu apvienības loma, un kas notiek ar cienījamo «Kaimiņa faktoru». Visticamāk, uz šī fona cilvēki, kas ir pieraduši nepārtraukti kaut ko mainīt un meklēt jaunus izaicinājumus, bet kuri jau atrodas Saeimā, sāks ausīties un domāt, uz kuru pusi doties, kurā kuģī sēsties iekšā. Te, protams, mēs redzam, ka Vienotība ir izveidojusies no vairākiem elementiem - Jaunais laiks, lietussargu revolūcijas varoņi, nacionāļi, tātad viņi visi kaut kur dosies. Bet jāsaprot tas, un tas ir ļoti būtisks faktors, - ja viņiem nosacīti nekas prātīgs nesanāks pašvaldību vēlēšanās, viņi, cik nu tas spēks būs, būs patērējušies, kas viņiem paliksies kasē - tas ir liels jautājums. Vai viņiem atdos valsts finansējumu, es stipri šaubos. Kas viņus sponsorēs pēc tam, ja nekas nesanāks pašvaldību vēlēšanās? Tātad no resursu piesaistes viedokļa Vienotībai kā tādai ar savu karogu būs ļoti riskanti iet uz Saeimas vēlēšanām. Vienīgi, ja kāds viņus gribēs mums uzlikt kā baigos oponentus.


Vienotības likteni izšķirs divi faktori - cilvēku resursi un finanšu resursi. Ja labi nostartēs Bordāna partija, kas liegs kādai cilvēku grupai no Vienotības iet un papildināt viņu rindas, iet zem šī karoga uz Saeimu? Es domāju, Vienotība arī paliks un startēs Saeimas vēlēšanās, galīgi jau viņi nenolikvidēs partiju, bet, visticamāk, viņi būs ar citu kapacitāti un citu vilkmi. Tādēļ es ļoti ceru, ka tajā gada periodā starp pašvaldību un Saeimas vēlēšanām nekas tik liels nenotiks, nebūs tik lielas problēmas, kas varētu šo valdību šūpot. Nu, piemēram, kāds Vienotības spārns nepateiks, ka viņi mūs neatbalsta. Ja visa Vienotība to pasaka, ko viņi no tā iegūs? Neko. Tādēļ es vairāk prognozēju, ka Kučinska valdība, ja mēs paši savā starpā nesaplēšamies kaut kāda faktora dēļ un nesākam visādas kustības darīt, var nostrādāt pat arī ar mazākuma sastāvu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.


Kādēļ mazākumā? Tātad ir iespēja, ka Vienotības tālākas erozijas dēļ var sākties kāda pārdale?


Nu, kāds var aiziet prom. Bet vienmēr jau stāv blakus Reģionu apvienība, nav jau nekur pazudusi, un es absolūti rēķinos ar realitāti, ka viņi būs iekšā gan Rīgā, gan būs pārstāvēti nākamajā Saeimā un, visticamāk, nāksies ar viņiem strādāt. Man pret viņiem nekad nav bijis iebildumu, un es esmu ar viņiem runājis, viņi dara savu darbu, kritizē mūs. Citiem varbūt nepatīk Bondars, bet es rēķinos, ka viņi būs. Un kāpēc man pret viņiem uzbūvēt kaut kādas sienas?


Pie kā jūs ejat vai kam zvanāt, ja jāvienojas ar Vienotību par kādu balsojumu vai atbalstu kādai politikai?


Man kā frakcijas vadītājam nav ne mazāko šaubu - es runāju ar Āboltiņu. Ar kādu jārunā tur ir. Nu kam es zvanīšu - Piebalgam? Piebalgs ir cienījams cilvēks, bet viņa nav uz vietas, ārpus frakcijas, bet reāls darbs ir Saeimā.
 






      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Video

  

Foto



Aptauja

Vai Latvijā jāievieš e-vēlēšanas?

Nav viedokļa

Apskatīt rezultātus






Twitter

Latvijas Zemnieku sa
14:48, Apr 21
RT @ZZS_: Zaļo un zemnieku savienība Vēlēšanu komisijā iesniedz deputātu kandidātu sarakstu Rīgas domes vēlēšanām https://t.co/KLs9XV0kdu
Latvijas Zemnieku sa
19:58, Apr 10
RT @DienaLv: Dūklavs atklāj, ka Krievija varētu piedāvāt atvieglotus pierobežas sadarbības nosacījumus: https://t.co/SC3JY6N1BV
Latvijas Zemnieku sa
13:00, Apr 04
Sestdien,8.aprīlī, notiks ikgadējais Latvijas Zemnieku savienības kongress https://t.co/6ihSLgsAmd

Latvijas zemnieku savienība novados


Video arhīvs apskatāms šeit