Aktualitātes

81600

Finanšu ministre iesniedz Saeimā nākamā gada budžeta projektu
Apskatīt komentārus (0)


11.10.2017


Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola trešdienas rītā iesniedza Saeimā 2018.gada budžeta projektu, uzsvērdama, ka tas nākamgad padarīs mūs stiprākus un veselākus. Ministre sacīja, ka nest budžeta portfeli uz Saeimu ir tradīcija, kuru ir jākopj, jo leģenda vēstot, ka vienīgajā gadā, kad tas netika atnests, iestājusies krīze.

 

"Krīzes nebūs, būs attīstība," uzsvēra Reizniece-Ozola.

 

Uz parlamentu tika atnests gan budžeta portfelis, gan zibatmiņa ar visiem dokumentiem. Zibatmiņa tika pasniegta kastītē, kas rotāta ar ābolu. Finanšu ministre skaidroja, ka tāds rotājums izvēlēts tāpēc, "ka būsim stiprāki un veselāki", jo papildus finansējums paredzēts drošībai veselībai un demogrāfijai.

 

Tradīciju nest budžetu uz Saeimu portfelī 1997.gadā ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle, kurš ziedoja savu darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998.gada budžetu. Uz portfeļa tika piestiprināta metāla plāksnīte, uz kuras tika iegravēts finanšu ministra vārds un budžeta gads. Kopš 1997.gada uz budžeta portfeļa plāksnītes jau iegravēti 20 ieraksti.

 

Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi paredzēti par 625 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gada valsts budžeta likumā.

 

Šogad veiksmīgi noritējis nozaru ministriju budžeta izdevumu padziļinātās pārskatīšanas process, rodot nepieciešamo finansējumu prioritāriem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā 81,1 miljonu eiro bija iesējams novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Kopā 2018. gada budžetā valdība papildus piešķīra 336,3 miljonus eiro prioritāro pasākumu finansēšanai.

 

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo specialistu darba samaksas palielināšanai un citiem svarīgajiem pasākumiem papildus tiks novirzīti 235 miljoni eiro. Tāpat valdība ir iezīmējusi skaidru ceļu veselības nozares finansējuma attīstībai, kas 2020. gadā tiecas uz 4% no iekšzemes kopprodukta.

 

Nacionālās drošības stiprināšanai salīdzinājumā ar 2017. gadā plāno papildus piešķirt 126,8 miljonus eiro, tādējādi tās finansējums sasniegs 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

 

Teju 40 miljoni eiro paredzēti demogrāfijas pasākumiem un sociālo jautājumu risināšanai. Tāpat papildus nedaudz vairāk kā 29 miljoni eiro tiks atvēlēti autoceļiem un dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai, nepilni 15 miljoni eiro papildus paredzēti augstākās izglītības mācībspēku atalgojuma palielināšanai un pētniecībai, kā arī sporta nozares pasākumiem. 11,4 miljoni eiro paredzēti Iekšlietu ministrijai austrumu robežas stiprināšanai, kā arī citiem iekšējās drošības pasākumiem.

 

2018. gada budžets satur arī turēto solījumu – nepiedāvāt jaunus nodokļu pasākumus pēc šajā vasarā Saeimā apstiprinātās nodokļu reformas. Tikai atsevišķos gadījumos tiek paredzēti tehniskie precizējumi.

 

Nākamgad turpināsies arī kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai nozarēs, kur tā ir visvairāk izplatīta: būvniecības joma, pakalpojumu joma, transporta joma u.c. Tā, piemēram, paredzēts pārskatīt atbildības sadalījumu būvniecībā; pilnveidot būvniecības nozares uzskaiti; izstrādāt standartizētus būvniecības līgumu nosacījumus izmantošanai būvdarbu līgumu slēgšanai publiskajos iepirkumos un nostiprināt normatīvajā līmenī.

 

Savukārt pakalpojumu nozarē plānots ierobežot fizisko personu nereģistrēto saimniecisko darbību nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, kā arī atkārtoti pievērsties apsardzes pakalpojumu sfēras pilnveidei.

 

Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta projekta, tika panākta vienošanās ar pašvaldībām, ka vietvarām tiek nodrošināti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 19,6% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai. Ministru kabinetam izdevies palielināt finanšu resursus pašvaldībām, kas nodrošinās iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanos vietējā līmenī.

 

Tāpat svarīgs bija arī valdības lēmumus Latvijas raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 5%, ieviešot šo pasākumu jau no 2018. gada 1. janvāra. Kā rezultātā iedzīvotājiem dārzeņi, ogas un augļi būs pieejamāki.

 

Finanšu ministrija prognozē, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (salīdzināmās cenās) palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016. gadā.

 

Tāpēc 2018. gadā iekšzemes kopprodukts palielināsies par 3,4% un tad 2019. un 2020. gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.

 

Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2018. gadā būs 1%, 2019. gadā 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no iekšzemes kopprodukta. 2018. gadā, kā arī 2020. gadā tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.






      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Video

  

Foto



Aptauja

Vai Latvijā jāievieš e-vēlēšanas?

Nav viedokļa

Apskatīt rezultātus






Twitter

Latvijas Zemnieku sa
10:06, Oct 20
RT @Sat_Min: Tikšanās laikā pārrunāti nākamgad plānotie autoceļu remontdarbi kopumā apmēram 10 km garumā. https://t.co/30PFqZtL97
Latvijas Zemnieku sa
12:51, Oct 17
RT @Zemkopibas_min: Piešķirts papildu finansējums avārijas seku novēršanai valsts nozīmes meliorācijas sistēmās: https://t.co/XECfmTzrsm
Latvijas Zemnieku sa
10:26, Oct 17
RT @Zemkopibas_min: Parakstīs sadarbības memorandu par samazinātās piecu procentu PVN likmes piemērošanu: https://t.co/TEuApocJy3 https://t…

Latvijas zemnieku savienība novados


Video arhīvs apskatāms šeit