Latvijas Zemnieku savienība kongresā, pieņemot jaunu programmu, aicinās attīstīt rūpniecību

Latvijas Lauksaimniecības universitātes telpās 24.martā uz gadskārtējo kongresu pulcēsies centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība (LZS) biedri, un intervijā aģentūrai LETA LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pastāstīja, ka kongresā paredzēts pieņemt jauno LZS programmu, kurā partija iestājas ne tikai par zemnieku interesēm, bet arī aicina Latvijā attīstīt rūpniecisko ražošanu.
 
Par kādām problēmām runāsiet LZS kongresā?
 
Kongresa darba kārtībā būs divi jautājumu bloki: politiskās situācijas izvērtējums un LZS jaunās programmas izskatīšana, cerams, ka kongresa delegāti to arī pieņems. Dzīve iet uz priekšu un mainās, tāpēc arī LZS programmā ir jāieliek jauni akcenti. Patlaban jaunā LZS programma vēl tiek slīpēta un notiek strīdi, vai LZS vajadzīga jauna programma, tā jāsauc par rīcības programmu vai rīcības plānu, vai jaunā programma jāpieņem jau martā kongresā vai tuvāk 2013.gada pašvaldību vēlēšanām.
 
Programmas ievadā tiek akcentēta LZS vieta politisko partiju spektrā un loma Latvijas vēsturē. Mēs vēlreiz pašreizējā sakaitētajā atmosfērā, kas izveidojusies pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā, skaidri un gaiši pasakām, ka Latvijai ir daudz darīts pāri, bet šos pāridarījumus mēs saistām ar agresīvajiem totalitārajiem režīmiem, nevis ar konkrētām tautībām. Mēs vēlreiz pasakām, ka visu tautību cilvēkiem ir tiesības dzīvot Latvijā, attīstīties un strādāt tās labā, bet valsts valoda ir viena - latviešu valoda.
 
LZS programmā ir sadaļa par izglītību, kurā tiek deklarēts pamatprincips, ka visiem bērniem ir jāmācās. Iespējai iegūt pamatizglītību jābūt tuvu skolēna dzīves vietai. Atestāts par vidējo izglītību izsniedzams tikai tiem audzēkņiem, kuri sekmīgi apguvuši mācību programmu. LZS uzskata, ka jāpalielina valsts budžeta apmaksāto vietu skaits augstskolās un jānosaka, kuras izglītības jomas valstij būtu īpaši jāatbalsta. Pēc LZS domām, tās ir nozares, kas nosaka mūsdienu tehnoloģiju un inovāciju attīstību - inženierzinātnes, būvniecība, dabas zinātnes un vides aizsardzība, jo mūsu tuvākie politiskie sabiedrotie ir Latvijas Zaļā partija.
 
LZS uzskata, ka būtu jāpievēršas tik aktuālai problēmai kā studiju kredītu dzēšana. Mūsu ierosinājums ir - valsts dzēš studiju kredītus tiem absolventiem, kuri pēc studiju pabeigšanas strādā iegūtajā specialitātē.
 
Kultūra LZS jaunajā programmā tiek definēta kā vispārcilvēciska sabiedrības vērtība. Valstij jāveido tāda attieksme un nodokļu politika, kas veicinātu mecenātismu, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti atbalstīt kultūras aktivitātes, jo būvēt visu kultūras nozari tikai uz valsts finansējuma nav iespējams.
 
LZS jaunajā programmā iestājas ne tikai par zemnieku interesēm, bet arī aicina Latvijā attīstīt rūpniecisko ražošanu. Tā ir diezgan jauna tēma LZS programmā. Līdz šim LZS savā programmā akcentēja galvenokārt zemkopības problemātiku. Bet mēs apzināmies, ka bez rūpnieciskās ražošanas kā nopietna nacionālā kopprodukta avota Latvija uz priekšu netiks. Šajā programmas sadaļā tiek arī uzsvērts, ka LZS iestājas par ekoloģiski tīru ražošanu. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri rada jaunas darba vietas, pēc mūsu domām, ir jāpiešķir nodokļu atvieglojumi.
 
Veselības aizsardzības jomā LZS uzskata, ka medicīniskā aprūpe, tāpat kā izglītība, jāattīsta maksimāli tuvu cilvēku dzīves vietai, kā arī vajadzības gadījumā visiem valsts iedzīvotājiem jānodrošina neatliekamā medicīniskā palīdzība.
 
Lielākā LZS jaunās programmas sadaļa ir par laukiem, kas ir vizītkarte valstij un laikmetam. Mēs joprojām esam par to, ka jāsaglabā princips - uz Eiropas Savienības finansiālu atbalstu tiesības ir visiem zemniekiem neatkarīgi no saimniecības lieluma. Zemniekiem ir nepieciešami arī valsts galvoti kredīti - zemes iegādei un ražošanas attīstībai. Latvijas lauku dzinējspēks ir konkurētspējīgas ražošanas attīstība, šim mērķim ir jākalpo arī subsīdijām. LZS iestājas par to, ka jāveicina zemes pārdošana vietējiem zemniekiem. Partija uzskata, ka pēc iespējas ilgāk jāsaglabā ES atbalsta maksājumi arī par saražoto produkciju. Uz jautājumu, vai LZS vēlas, lai mazais ražotājs pamet laukus un dodas peļņā uz ārzemēm vai turpina pārslogot Latvijas pilsētas, atbilde ir skaidra - mēs to nevēlamies, mēs gribam, lai zemnieki paliek dzīvot un strādāt Latvijas laukos.
 
LZS ir partija, kas cieši saistīta ar pašvaldībām, tāpēc viena jaunās programmas sadaļa ir veltīta pašvaldībām. LZS iestājas par divu līmeņu pašvaldību izveidošanu, pagaidām neatšifrējot, vai apriņķu pašvaldībām jābūt tieši vēlētām. Par to vēl būs jādiskutē ar citām Saeimā pārstāvētām partijām. Zaļo un zemnieku savienības, kurā ietilpst LZS, iekšienē domas dalās - vai jāvēl apriņķu pašvaldības vai jāatjauno rajonu pašvaldības, pret kuru likvidāciju ZZS aktīvi iebilda. Šajā jautājumā mums vispirms ir jāiegūst saskaņa un vienotība pašu savienībā.
 
Mēs uzskatām, ka tomēr ir vērts runāt par to, ka Satversmē ir jāiekļauj sadaļa par Latvijas pašvaldībām, lai pašvaldību demokrātijai mūsu valstī būtu konstitucionālas garantijas. Ja valsts pašvaldībām nodod kādas funkcijas, to realizācijai ir arī jādod attiecīgais finansējums, uzskata LZS.
 
Šajā pēc referenduma sakaitētajā atmosfērā LZS prioritāti piešķir valsts iekšējai drošībai. Tāpēc LZS neatbalstīs ne labējo, ne kreiso ekstrēmismu. Partija iestājas par spēka struktūru nostiprināšanu, bet kategoriski iebilst pret to politizāciju.
 
LZS jaunā programma ir izstrādāta, lai tā kļūtu par praktiski lietojamu rokasgrāmatu partijas biedriem.
 
Kā LZS turpmāko darbību var ietekmēt fakts, ka pēc daudzu gadu aktīvas darbības valdībā ZZS ir atstāta opozīcijā?
 
Precizēšu, ZZS ir apvienība, kurā LZS ir tikai viena no četrām tajā ietilpstošajām partijām. Pārējās ZZS dalībnieces ir Latvijas Zaļā partija, Liepājas partija un partija "Latvijai un Ventspilij". Es kā LZS priekšsēdētājs esmu bijis visās tās reģionālajās konferencēs, nesen Aulejas pagastā bija tikšanās ar LZS aktīvistiem no Latgales. Un ar gandarījumu varu teikt, ka visas pašvaldības, kuras vada LZS un ZZS biedri, ir kaujas gatavībā pirms 2013.gada pašvaldību vēlēšanām.
 
Cik pašvaldību vada ZZS biedri?
 
Apmēram pusi. Pašvaldību vadībā mūsu cilvēki ir nonākuši, startējot vēlēšanās gan LZS, gan ZZS sarakstā, gan no dažādu vēlēšanu apvienību saraksta.
 
Arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās LZS biedriem tiks dota brīva izvēle. Viņi varēs startēt no LZS saraksta, veidot pirmsvēlēšanu apvienību ar kādu citu politisko spēku.
 
Pozitīvi ir tas, ka mūsu partijas biedri neskrien un nemeklē sev vietu kādā citā politiskajā spēkā. Priecē, ka daudzi partijas biedri, piemēram, Stefans Rāzna, paziņo, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās vēlas startēt tieši LZS deputātu kandidātu sarakstā, lai tādējādi apliecinātu savu partejisko identitāti.
 
Vai arī turpmāk ZZS turpinās darbu pašreizējā sastāvā, vai arī tai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām varētu pievienoties vēl kāda partija, vai kāda partija varētu izstāties no savienības?
 
Patlaban nekas neliecina, ka kāda partija vēlētos izstāties no ZZS, un nekas neliecina, ka vēl kāda partija varētu nākt klāt. Partiju veidošanās process jau nav apstājies. Dažas partijas ir izbeigušas savu darbību, dažas vēl tikai top. Mēs esam nosprieduši, ka, lai kādu partiju iekļautu ZZS, tai ir jāapliecina sava stabilitāte. Nevar būt tā – tiek nodibināta kāda jauna partija un tūlīt klauvē pie ZZS durvīm, lai to uzņem apvienībā. Protams, tādā gadījumā visas četras apvienībā ietilpstošās partijas lemtu par jaunas biedres uzņemšanu, bet līdz šim mēs esam vērtējuši, vai jaundibinātā partija nav viendienīte.
 
11.Saeimā ZZS ir atstāta opozīcijā viena oligarha, Aivara Lemberga, dēļ. Vai tas ietekmēs ZZS tālāko sadarbību ar partiju "Latvijai un Ventspilij"?
 
Precizēšu - ZZS nav atstāta opozīcijā oligarha Lemberga dēļ, bet gan viena politiski neapmierināta politiķa [Valda Zatlera] dēļ.
 
Nu nav Saeimā milzīgas pretestības pret ZZS ne no "Vienotības", ne no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK puses. Arī ar deputātiem no Zatlera reformu partijas mums Saeimā ir koleģiālas, draudzīgas attiecības. Nekas neliecina par to, ka mums ar viņiem kā kolēģiem ir antagoniskas pretrunas. Līdz ar to par Zatlera novilktajām "sarkanajām līnijām" pret ZZS dalību koalīcijā es gribu teikt, ka nevar būvēt politiku uz dziļiem personiskiem aizvainojumiem.
 
Dzīve iet un mainās. Lembergs nekur no Latvijas nav aizbraucis, tepat vien viņš ir, tāpat mēs ar viņu tiekamies, pārrunājam dažādus jautājumus. Lembergs ir pateicis, ka distancējas no konkrētas darbības ZZS, jo viņam ir savas rūpes, ar ko nodarboties, bet tas nenozīmē, ka viņš nenāk un nesaka savu viedokli, un, kad viņam ir laiks, Lembergs piedalās arī ZZS valdes sēdēs. Mēs netaisāmies no Lemberga kaut kādā veidā atteikties. Ar partiju "Latvijai un Ventspilij" ZZS ir sadarbības līgums.
 
Lembergs joprojām ir viens no sabiedrībā populārākajiem politiķiem. Zatlers par viņu var teikt, ko grib, man viņa vārdi nav nekāds arguments. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viss, ko pats Zatlers ir publiski solījis sabiedrībai, netiek pildīts. Nekas nenotiek. Savus solījumus, kuri ir ļoti diskutabli, pati Zatlera reformu partija nepilda - vai tas būtu Zatlera solījums par "Saskaņas centra" ņemšanu valdībā vai par pareizticīgo Ziemassvētku kā svinamas dienas iekļaušanu kalendārā. Arī no idejas par vēl vienu brīvdienu pēc katra izvēles ZRP ir atteikušies. Nu kā tādam politiķim var ticēt, kurš visu laiku kaut ko sola, bet nevienu savu solījumu nepilda?
 
Kā jūs prognozējat, vai pašreizējā koalīcija un Valda Dombrovska (V) valdība nostrādās līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām?
 
Koalīciju, kurai ir 56 balsis parlamentā, var sagraut tikai no iekšienes. Nervozitāte koalīcijā var rasties tikai tad, kad kāds jutīs, ka šajā koalīcijā pazaudē savu identitāti, un centīsies pastiprināt savu lomu. Protams, daudz ko izšķirs, vai tā dēvētā "Olšteina grupa", kas ir koalīcijā, samierināsies ar lomu, kas tai patlaban ierādīta, vai vēlēsies lielāku ietekmi. Viņi ir jauni cilvēki, kuriem jādomā par nākotni, par to, ko viņi darīs pēc 11.Saeimas beigām. Viņi nevar mūžīgi palikt deputātu grupa - jādibina sava partija vai jāpievienojas kādai no esošajām partijām.
 
"Olšteina grupa", protams, atradīs pie ZZS dzirdīgas ausis, ja vien vēlēsies. Mēs viņiem garantētu daudz lielākas politiskās izaugsmes iespējas, nekā viņiem ir patlaban. Mēs viņus vērtējam kā jaunus, enerģiskus cilvēkus. Viņi vēl ātrāk nekā mēs pārējie atšifrēja Zatlera tukšos solījumus un saprata, ka tur nekas nesanāks. Mēs, domāju, arī VL-TB/LNNK, varam "Olšteina grupai" piedāvāt daudz vairāk. Ja "olšteinieši" grib iekļūt arī 12.Saeimā, viņiem jāparāda sevi vadošos amatos. Parlamentārais sekretārs Satiksmes ministrijā nav amats, kurā Klāvs Olšteins var apliecināt savu profesionālo un politisko varēšanu. Lai vēlētāji par viņu balsotu, Olšteinam jābūt ministram vai kādas nopietnas komisijas vadītājam Saeimā.
 
Kā jūs pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā redzat "Saskaņas centra" nākotnes izredzes?
 
"Saskaņas centrs" savas iespējas šajā Saeimas sasaukumā ir izsmēlis. Diez vai viņiem nākamajā Saeimā izdosies pārsniegt savu pašreizējo mandātu skaitu - 31. Ja SC grib kā politiskais spēks strādāt valdībā pašreizējā veidolā, manuprāt, viņiem tas būs apgrūtinoši. Viņi pārāk cieši bija saistīti ar krievu valodas referendumu un skaidri pozicionēja sevi tā sakarā.
 
ZZS un SC patlaban Saeimā ir nolikti opozīcijā. Vairākos ekonomiskos jautājumos mēs ar viņiem sastrādājamies, bet valodu jautājumā mums ir diametrāli pretēji viedokļi.
 
SC politisko nākotni ir grūti prognozēt. Viss būs atkarīgs no tā, kāds būs šīs apvienības veidols nākamajās parlamenta vēlēšanās un kuri būs tās līderi - sarunu vadītāji par valdības veidošanu. Iespējams, SC vadībā parādīsies citi gados jauni līderi. Manuprāt, Jānim Urbanovičam būs grūti kļūt par koalīcijas partneri labējām partijām. Man personīgi nav nekādu problēmu tikties un runāt ar Urbanoviču, bet viņš ir ļoti krasi sevi iezīmējis krievu valodas referenduma sakarā, tāpēc viņam tas tiks ilgi pieminēts. Nils Ušakovs, visticamāk, turpinās strādāt Rīgas domē, un arī izskatās, ka viņš neko citu nevēlas darīt.
 
SC tālākais liktenis ir viņu pašu rokās - vai nu turpināt parlamentā sēdēt opozīcijā, vai šajā politiskajā apvienībā būs jauni līderi. Protams, SC iekšējā būtība nemainīsies, bet polittehnologi, iespējams, atradīs kādu Jāni Kalniņu vai Andri Bērziņu līdera amatam vai izdomās kādu citu svaigu politisku piedāvājumu.
 
Kāpēc ZZS parakstīja ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vienošanos par sadarbību Latvijas nacionālo interešu īstenošanai Eiropas Savienībā (ES)?
 
Ir zīmīgi, ka šī vienošanās tika parakstīta pēc Latvijai svarīgā notikuma - referenduma par valsts valodu. Visiem politiskajiem spēkiem, kas atbalsta valsts virzību uz rietumnieciskām vērtībām, virzību uz eiro savienību, ir jāpanāk saprašana, vienotība, saliedētība.
 
ZZS izprot šī brīža svarīgumu un atbalstīs visai ES svarīgos līgumus par fiskālo disciplīnu un Eiropas Stabilitātes mehānisma izveides apstiprināšanu Saeimā. Savukārt premjers uzņēmās atbildību sarunās par ES budžetu 2014.-2020.gadam stingri pastāvēt uz lauksaimniecības tiešmaksājumu ievērojamu palielināšanu un kohēzijas finansējuma saglabāšanu Latvijai. Nevar šauras intereses izvirzīt augstāk par valsts interesēm, un šajā gadījumā valsts intereses ir zemnieku tiešmaksājumi un Kohēzijas fonds.
 
Var dažādi traktēt šo rakstisko vienošanos, bet mums bija svarīgi saņemt premjera solījumu, sevišķi apstākļos, kad ar saviem pienākumiem īsti galā netiek ne vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP), ne zemkopības ministre Laimdota Straujuma. ZZS šajā situācijā bija gatava sniegt konkrētu palīdzību. Mēs piedāvājām šīm jomām divus pieredzējušus ZZS ministrus Raimondu Vējoni un Jāni Dūklavu. Bet mūs, vienkārši sakot, "pasūtīja", piebilstot, ka "jūs tāpat nekur neliksieties".
 
Mēs turēsim premjeru Dombrovski pie vārda. Viņš būs personīgi atbildīgs par šo lietu. Slēdzot vienošanos ar premjeru Dombrovski, mēs apliecinājām, ka ZZS nevajag amatus, mēs esam gatavi Saeimā nobalsot par ES valstu līgumu par fiskālo disciplīnu un Eiropas Stabilitātes mehānismu. ZZS speciāli ar savu atbalstu premjeram un koalīcijai neuzbāzīsies, bet, ja būs vajadzīgs nodrošināt Satversmes grozījumu pieņemšanu, mēs palīdzēsim nodrošināt parlamentā konstitucionālo vairākumu balsojumos par ES jautājumiem, lai nevienā brīdī nedotu iespēju apšaubīt Latvijas valstisko stabilitāti.
 
Kā jūs prognozējat, vai uz nākamajām Saeimas vēlēšanām radīsies jaunas partijas?
 
Par apvienības SC politiķa Armanda Strazda vilcienā Zilupe-Rīga dibinātās antineoliberālās, sociāldemokrātiskās kustības "Atjaunotā Latvija" politisko nākotni neko nezinu teikt.
 
Bet biedrības "Latvijas attīstībai" pārtapšana par politisku partiju, manuprāt, ir skaidra. Biedrības "Latvijas attīstībai" dibinātāju vidū ir pazīstami uzņēmēji, politikas, tiesību un tautsaimniecības eksperti: politiķis Einars Repše, uzņēmēji Olafs Berķis, Valērijs Belokoņs, Donāts Vaitaitis, Uldis Mierkalns, Ainārs Ščipčinskis un Agris Strautnieks, tiesību eksperte Baiba Fromane, politiķi Edgars Jaunups un Dans Titavs.
 
Tie visi ir sabiedrībā zināmi cilvēki, un diez vai viņi piekristu, ka tiek izmantoti tikai vārda pēc. Domāju, ka tur ir nopietns uzstādījums, ka būs jauna partija.
 
Ir taisnība gan Repšem, gan Olšteinam, kuri apgalvo, ka ekonomikas jautājumi patlaban nav valdības dienas kārtībā. Mēs tikai visu laiku ņemamies: latvieši - krievi. Protams, ka tie uzņēmēji, kuriem daudz jāstrādā ar Krieviju, par šo situāciju ir nobažījušies.
 
Kuriem bijušajiem politiķiem, jūsuprāt, būtu vērts atgriezties politikā?
 
Es vienmēr esmu augstu vērtējis bijušo Tautas partijas biedru, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru un Saeimas deputātu Māri Kučinski. Viņš ir LZS cieši pietuvināts cilvēks, bet partijā vēl nav iestājies. Mēs ļoti labprāt redzētu Kučinski savas partijas rindās un, ja viņš vēlēsies, arī ZZS deputātu kandidātu sarakstā.
 
Par Repšes iespējamo atgriešanos politikā varu tikai teikt: mēģināts nav zaudēts.
 
Vai pašreizējo valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu izdosies ievilkt politikā?
 
Viņai arī nav variantu. Ja cilvēks grib būt ar kapacitāti, viņai ir jābūt politiskajā apritē. Kādā amatā - pagaidām nav ne jausmas.