Slikts tas kareivis, kas nesapņo kļūt par ģenerāli. Saruna ar Augustu Brigmani (Latvijas Avīze)



 “Latvijas Avīzē” pirms sestdien paredzētā Latvijas Zemnieku savienības kongresa viesojās Augusts Brigmanis, kurš atkārtoti kandidēšot LZS priekšsēdētāja amatam. Taču sarunu redakcijā Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis sāka ar noskaidrošanu, kāda loma un kādas domas Saeimas ZZS frakcijai ir Valsts prezidenta vēlēšanu sakarā.

V. Krustiņš: – Nesīsiet tālāk Kārļa Ulmaņa partijas karogu?

A. Brigmanis: – Var dažādi vērtēt Kārļa Ulmaņa paveikto, kritizēt par nepretošanos 1940. gadā, bet, kas to zina, kā būtu, dodot pavēli šaut. Varbūt mēs ar jums šodien nemaz te nesēdētu un nerunātu. Ar partijas karogu labas lietas notikušas tiešā nozīmē. Uz kongresu izgatavots jauns karogs, veco bija pārāk skāris laikazobs. To, kas iznests cauri laikiem, nodosim glabāšanā “Pikšās”, celsim augšā jauno, kas ir identisks Ulmaņa partijā uzvilktajam.

– Labi, ka atgādināt, ka bija tāds prezidents Ulmanis, kaut citi to netur par īsti likumīgu. Kā rit pašreizējie sagatavošanās darbi Valsts prezidenta vēlēšanām? Šim amatam meklē kandidātu kā pazudušu naudu!

– Teikšu kā pie bikts. Neslēpšu, ka regulāri tiekos ar pašreizējo Valsts prezidentu. Jāsaprot, kāda tā dzīve būs, ko domā Andris Bērziņš pats. Viņš ir pārdomās, atbildi dos apmēram 7. – 10. aprīlī, un tā būs robežšķirtne, izvēloties amata kandidātu Rīgas pilij. Ja viņš pateiks “jā”, virzīsim Bērziņa kungu atkārtotai kandidēšanai neatkarīgi no tā, ko teiks pārējās Saeimā pārstāvētajās partijās. Tas ir izlemts. Jāsaprot, ka šajā brīdī Bērziņam balsu nav pietiekami. Koalīcijas kolēģi kuluāros atzinuši – “Vienotībā” un Nacionālajā apvienībā balsis dalās. Tur ir deputāti, kas balsotu par pašreizējo prezidentu, un ir tie, kas kategoriski pret. Nav rēķināts, cik pievienotos mūsu balsojumam, taču – mazāk, nekā vajadzētu. Esmu vairākkārt ieteicis Bērziņa kungam izrunāties ar “Vienotības” un NA frakcijām, tikt skaidrībā, jo, gūstot pilnīgu pārliecību par atbalstu, viņš startēs vēlēšanās. Bet tas, protams, būs paša Bērziņa lēmums.

– Kur te demokrātija un dūša! Kam jāgaida kādas garantijas vēstules, kad katram deputātam ir tiesības brīvi izšķirties, par ko balsot!

– Nevarēšu Andra Bērziņa vietā atbildēt…

– Runa ir, ka viņam vajadzētu droši un skaidri “iziet ārā” un pieteikt savu vārdu.– Manuprāt, ja Andris Bērziņš ļoti, ļoti gribētu vēlreiz kandidēt par prezidentu, visticamāk, tā arī darītu. Taču, skatoties patiesībai acīs, man liekas, ka viņš nav tas, kurš īpaši raujas pēc amata.

– Raujas vai neraujas, bet Saeimā nevēlēs “koalīcijas” prezidentu. Vēlēs Latvijas prezidentu! Lai, teiksim, ceturtdaļa “Vienotības” nepiekrīt, ka Bērziņš būtu prezidents, bet citiem arī ir tiesības balsot – Sudrabas partijas deputātiem un pārējiem. Izvirzītais Bondars varētu samierināties ar Ministru prezidenta amatu un piekrist, ka Bērziņš turpina prezidenta pienākumus. Kāda vaina?

– Protams. Jums ir taisnība. Tomēr nevaru ielīst prezidenta galvā un pateikt, ko viņš turpmākajās dzīves gaitās uzskatīs par prioritāti. Iepriekš prezidents Zatlers burtiski alka, cīnījās otrreiz dabūt amatu, tagad Bērziņa sarunu vešana un tonis ir krietni atturīgāks. Doma ir – es jums neuzbāžos. Ja deputātu vairākums uzskatītu, ka viņš kā prezidents arī turpmāk vajadzīgs Latvijai, tad, jā, Bērziņš būtu gatavs startēt. Nu, gaidīsim prezidenta viedokli.

– Un lai viņš nebīstas no muļķīgas apkārt runāšanas!

– Domāju, ka Bērziņu varētu ievēlēt arī bez īpašas sarunāšanas, jo viņš nav uzstājis – dodiet man garantētas balsis! Skaidrs, ka katrs pretendents vēlētos drošu vairākumu, loģiski. Taču tad, kad palūkojos, kādi ir atlikušie kandidāti, kad jūtu, kāds ir Saeimas noskaņojums, man Bērziņa izredzes šai kontekstā nepavisam neliekas zemē metamas.

E. Līcītis: – No jūsu atklātības secinām vairākas lietas. Pirmo, ka koalīcijas iekšienē nav dabūjamas Bērziņam nepieciešamās 50 + 1 balss?

– Nav dabūjamas. Diezgan nereāli, ka partneri kopā paraksta iesniegumu “Bērziņu par prezidentu!”. Pirmajā kārtā, uzsveru, pirmajā kārtā ne.

– Otrs jautājums – Levita kungam nav iespējams panākt ZZS balsis “par”?

– Nav iespējams. Kalnietes kundze, kā šķiet, pat “Vienotības” iekšienē nesaņem pilnu atbalstu.

V. Krustiņš: – Kāds politisks pielūdzējs varētu viņu izvirzīt. To drīkst pat viens deputāts.

– Drīkst, bet jārēķinās ar realitāti.

– Mums cilvēki avīzē raksta: “Es tikai par Inesi Vaideri!” Vai nevar likt deputātiem diskutēt, izklāt kārtis galdā, tad izšķirties, kurš par Bērziņu, kurš par Vaideri, Levitu, Bondaru? Lai cilvēki redz, kas kuram kontā uzrādāms!

– Diskusijas jau norit. Varu pateikt, kāpēc mana personīgā balss kristu Bērziņam. Piekrītu kritiķiem. Jā, viņam nav vijīga valoda, nepiemīt liela publiskā harisma, svešās mēlēs prezidents nav dikti daiļrunīgs, viņš nav “oksfordietis”. Publiskās uzstāšanās reizēs dažkārt rada cilvēkos zināmu aizturi, ka viņš nav skaļi, skaidri izteicies. Ka perfekti neprot angļu valodu, pārmet arī Dūklavam. Bet atvainojiet – zemkopības ministri, Dūklavam vadot kopējās sēdes Eiroprezidentūras ietvaros, aplaudē, kaut mūsu ministrs runā latviski. Svarīga ir jēga un saturs, nevis izteiksme un valodas perfekcija. Par Valsts prezidentu man sakāmas trīs lietas ar plusa zīmi. Pirmkārt, sena paruna māca, ka vīra cilvēkam mūžā jāiestāda koks, jāizaudzina dēls un jānosit čūska. Man liekas, Bērziņš to izpildījis. Viņš balsojis par Latvijas neatkarību un strādājis valsts banku sistēmā. Aiz sevis atstājis sakārtotu, vēl šodien darbojošos banku atšķirībā no citām, izzagtām, pa burbuli nolaistām. Bērziņš nevairījās no vienkāršiem darbiem savā mājā, savā laukā, viņš ir labojis televizorus – īsi sakot, cilvēks dzīvē kaut ko prot. Otrkārt, bērnus Bērziņš ir izaudzinājis un vēl audzina. Un, ka nositis čūsku, tas nozīmē, vara viņam nesakāpj galvā, nekādi “dēmoni” prezidentu neplosa, viņš paliek vienkāršs, atsaucīgs, sasniedzams.

E. Līcītis: – Pie pēdējā es piezīmētu, ka Bērziņš divkārt nav nominējis vēlēšanās uzvarējušās “Saskaņas” premjera kandidātu, kaut uz to skubināja. Bet tas laupa balsis prezidenta vēlēšanās, vai ne?

– Zinu, ka prezidenta kārtā Bērziņš nekad nepiedāvātu uzņemties amatu tam, kas to nespēj.

– Pieņemsim, ka neviens nosauktais neizpelnās koalīcijas vairākuma atbalstu. Vai pie apvāršņa rēgojas “trešais” spēks, visiem pieņemams rezervists, lasi, īstais kandidāts?

– Visi kaut ko runā, domā, un arī ZZS nekur nedēsies, ja Bērziņš pēkšņi atteiksies startēt. Būs jāmeklē cilvēks no piemērotu kandidātu saraksta.

– NA ir Saeimas priekšsēdētāja amats, “Vienotībai” vadība valdībā, un līdztiesīgo partneri ZZS taču nevar atstāt bez pirmā amata. Vismaz līdzšinējās koalīcijās tā tie portfeļi dalīti. Tāpēc loģiski secināt, ka kolēģi no jums gaidīs šo “pieņemamo” cilvēku.

– Tā nav kalkulēts. Kāpēc mums automātiski sevi šai sasaukumā ierobežot, ka ZZS nepienākas “spīkers”, nepienākas “premjers”?

– Liekat pasjansu?– Nē, bet kāpēc Andri Bērziņu likt par “ZZS prezidentu”? Viņš ir neatkarīgs amatā, brīvs rīcībā. Ja jau prezidents būtu tik liels mūsu atbalstītājs, tad savulaik vajadzēja ar dūri uzsist pa galdu, ka “zemniekus” nevar izmest pār bortu reformu un tiesiskuma valdībā. Tāda obligātuma nebija. Dombrovska valdība pati parādīja, ka nevar bez mums iztikt.

– Zatlera kungs grāmatā atminas, ka prezidents rosinājis vismaz Dūklava kungu pieņemt par ministru.

– Kas tā par grāmatu? Zatlers kaut ko izdevis? Lauku zēni nelasa tik augstu kungu grāmatas. 

– Vai saistāt prezidenta ievēlēšanu ar lieliem varas pārkārtojumiem, izrietošajiem procesiem?

– Manuprāt, ne. Stāsts vien

īgi būs par to, ko lems Laimdota Straujuma neatkarīgi no tā, vai būs jauns vai tas pats prezidents. Tīri cilvēciski – cik viņai būs garastāvoklis turpināt strādāt? No pragmatiskā un profesionālā viedokļa nav ko pārmest. Straujuma ir darba rūķis. Premjerei nav vienkārši ar mums, trīs gandrīz līdzvērtīgām partijām, strādāt. Nav tā, ka kādam uzsēsties uz galvas un komandēt parādi. To Straujuma, protams, nedara, bet omu viņai pabojājam. Vai viņa ir harismātiska līdere? Nē. Vai premjere būs identificējusi sevi ar vēsturiskām reformām, pārkārtojumiem? Arī ne. Premjere ir sava laika misijas nesējs, un, cik viņai būs spēka un patikšanas staigāt ar nebūt ne vieglo nastu, es nezinu. Vienā dienā Straujumas kundze var pateikt – pietiek. Ar jums nevaru galus kopā dabūt, man kļūst par grūtu un tamlīdzīgi. Tāds posms var pienākt.

– Par to liecina zīmes? Piemēram, prezidentūrai Eiropā noslēdzoties?

– Ir gadījumi, kad šķiet, ka premjerei rokas nolaižas. Viņa saka – redz, Belēvičs mani neklausa. Laiž vaļā cilvēkus, nepabrīdinājis. Un tur taču izjaukti visādi “Vienotības” projekti.

V. Krustiņš: – Jūsu koalīcijā viena partija tomēr, šķiet, mēģina komandēt. NA un ZZS pie “Vienotības” sāniem izskatās tādi možāki. Cilvēki no savas puses savukārt pārmet, ka vara nerīkojas ar pietiekamu autoritāti. Tagad tā spriešana, cik gudram, cik taisnam, cik skaļam jābūt prezidentam. Un ko viņš ar savu gudrību darīs amatā? Kas viņam jāpaveic?

Viņam pirmām kārtām jābūt cilvēkam, kas atjauno uzticību valsts varai. Protams, kontekstā jāseko uzlabojumiem valdībā, arī Ministru prezidenta līmenī. Bērziņš nereti izteicis labas domas – tur nav atbildības, tas netiek pareizi darīts. Bet nekas taču nekustas! Turpat blakus ir premjers – viņam jāuzņemas asākas darbības. Tāpēc to var skatīt kopā – ka, mainot prezidentu, mainās arī premjers, sākas kaut kāda virzība uz priekšu. Citādi tāda mētāšanās – piemēram, kāds grib taisīt LTV-3, krievu kanālu. Valstī valsts valoda nav atcelta, bet televīziju tad būs iekarojušas jau divas valsts valodas. Vai par šādu rosinājumu spriests Saeimā? Kādu saturu liks iekšā šai kanālā? Vai LTV tādējādi nekonkurēs ar pašu esošajiem kanāliem?

– Saeimā darbojos atbildīgajā Cilvēktiesību komisijā, un tur ik pa brīdim masu informācijas līdzekļu sakarā ieklejo visādas interesantas idejas, toskait no NEPLP. Es skatos skeptiski kā uz LTV-3, tā atsevišķa Latgales kanāla taisīšanu. Viss atdursies uz fizisku naudas trūkumu. Lai būvētu sapņu pilis, vajadzīgs koalīcijas lēmums par budžeta naudas piešķiršanu. Līdzekļus taču neatradīs LTV iekšējās rezervēs. Un es domāju, ka Latvijai priekšā stāv nesalīdzināmi lielākas finansiālās problēmas par nesaprotamas “krievu TV” palaišanu. Kā problēmu Nr. 1 redzu vajadzību beidzot atrisināt skolotāju algu jautājumu, tāpat nauda jādod drošības stiprināšanai, nevis jāgrūž nezin kur.– Savicka kungs rosinājis salasīt 30 miljonus eiro, lai no valsts uzņēmumu naudas uzturētu hokejkomandu. “Dinamo” arī jādod!

– Lai kāds esmu hokeja fans, šādiem projektiem nevar dot valsts naudu. Tad nāks ar pastieptu roku basketbola klubi – ziniet, tā tas nav paredzēts.

– Jūs apgalvojat – Saeimā netiks cauri šādi projekti. Bet bīdītāji uz kaut ko cer – ienest krievu kanāla ideju pa valdības durvīm vai kā citādi. Šādās reizēs gribētos redzēt Valsts prezidentu kā stingru vīru, kurš pateiktu, sarindotu prioritātes tādā kārtībā, kā cilvēkiem patiešām nepieciešams. Ja viņš vēl būtu tik stingrs, ka atlaistu Saeimu, ka tā nevēlas cilvēkiem dot tiesības vēlēt prezidentu – tas pavisam apsveicami! Kāpēc mūsu tautu uzskata par vienīgo dumjo, kura nepratīs izvēlēties īsto prezidentu? Citi var – latvieši ne! Tā ir atkal kārtējā partijnieku nerēķināšanās ar tautu. Un lai referendumā pajautā, vai vajadzīga vēl viena krievu televīzija, kas maksās tik un tik miljonus!

– LTV7 ir vieta, kur jau ir krievu ziņas, raidījumi. Ja grib, to var pilnveidot, atvērt klāt jaunu, speciālu televīziju.

E. Līcītis: – Beidzot par LZS sestdienas kongresu. Vai gaidāmas lielas pārvērtības? Brigmanis kā stabila vērtība – viņš vismaz paliek savā vietā?

– LZS esmu darbojies ilgāku laiku, bet vadībā 15 gadus. Nav īss laika sprīdis, un pašam iekrājušies secinājumi,

kas bijis labs, kas ne tik labs, ko vajag vēl darīt. Mums mainījies deputātu korpuss, ministri amatos, un tikai priekšsēdētājs partijā – viens. Tāda tā dzīve. Partijas “tauta” izteikusi vēlmi, lai es palieku uz vēl diviem gadiem. Kandidēšu. Iekšā jūtu, ka varētu vēl šo to paveikt. Vēlēšanas ir tas, kas dzen jebkuru partiju – pēc diviem gadiem tās atkal notiks pašvaldībās, kas mums ļoti svarīgi. 2017. gadā sagaidīsim Zemnieku savienības simtgadi. Tur arī ir ieceres. Šajā laikā vajadzētu sagatavot ļoti labu partijas premjera kandidātu. Būs jāizvēlas: vai no vecākās paaudzes, kur labi priekšnoteikumi augstajam amatam ir Jānim Dūklavam, vai no jaunajiem, kur spilgtāk iezīmējies Armands Krauze. Abi divi ir lauksaimnieki, stabilas personības. Viņi kopā ar Uldi Auguli, Andri Rāviņu, Edgaru Putru sīvi cīnīsies par divām partijas vadītāja vietnieku vietām. Kongresā ievēlēsim arī valdi – sabalansēti no visiem novadiem.V. Krustiņš: – Sakiet, vai prognozējat ZZS ietekmes pieaugumu valdībā?

– Mūsu laiks vēl ir priekšā. Slikts tas kareivis, kas nesapņo kļūt par ģenerāli. Domāju, ka mēs vadīsim valsti.E. Līcītis: – Vai atbalstāt prezidenta rosinājumus palielināt partijām finansējumu no valsts budžeta, biedru skaitu un terminēt, ka vēlēšanās drīkst piedalīties gadu pēc dibināšanas?

– Idejas par finansējuma palielināšanu nav no ZZS puses, mēs varētu bez tā iztikt. Tam, ka partijā jābūt vismaz 500 biedriem – pilnīgi piekrītam. Sistēmas stabilitātei būtu lietderīga arī savlaicīga noformēšanās par partiju, lai piedalītos vēlēšanās.– Kā vērtējat Mūrnieces kundzi Saeimas priekšsēdētājas amatā ar savu ilggadēja deputāta pieredzi?

– Būšu diplomātisks. Iepriekš ilgi strādājām kopā komisijā. Man patīk viņas stils, ka Mūrniece ir strikta un korekta. Man bija bažas, kā viņa spēs “iekāpt” augstākā līmenī, taču šī pāreja notika normāli, un Saeimas priekšsēdētājas amatu apguvusi ļoti ātri.

 

 

 


Augusts Brigmanis turpinās vadīt Latvijas Zemnieku...
Notiks ikgadējais Latvijas Zemnieku savienības kon...

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://www.lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter