Valstij jāuzņemas atbildība par saviem iedzīvotājiem



«Pēc atgriešanās valdībā esam stabilizējuši koalīcijas darbu, mazinājušās līdzšinējās pretrunas pārējo partiju starpā, un darbs kļuvis produktīvāks. Ir apturēta virkne nepārdomātu reformu, lai mērķtiecīgi, soli pa solim, virzītos uz priekšu. Vienmēr esam iestājušies par vienmērīgu valsts attīstību, par Latvijas reģioniem un taisnīgu valsts resursu sadali. Tādēļ arī turpmāk mūsu prioritātes būs sociālā drošība, pensijas unalgas, spēcīgas pašvaldības, kuras spēj piesaistīt investīcijas un radīt darba vietas, kāarī izglītība – sākot no mazajām lauku skolām un beidzot ar augstskolām, kurām jābūtpieejamām arī jauniešiem no mazāk pārtikušām ģimenēm,» partiju apvienības  prioritātes iezīmē ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš 12. Saeimas vēlēšanās kandidē no Zemgales, kurai vienmēr bijis piederīgs.

ZZS nekad nav bārstījusi skaļus solījumus bez konkrēta plāna, kā tos realizēt, toties ir stingri turējusies piesavām pozīcijām, aizstāvot iedzīvotāju intereses tādos būtiskos jautājumos kā subsīdijas lauksaimniekiem,pensiju indeksācija, papildu līdzekļu piešķiršana veselības aprūpei un reģionālo ceļu sakārtošana. «Līdztekussociālajiem un saimnieciskajiem jautājumiem ļoti svarīgi būs, lai šajās vēlēšanās cilvēki neaizmirstu arī parnacionālo drošību, jo ģeopolitiskā situācija vairs nav tik stabila kā iepriekš. Tādēļ jau šobrīd ZZS aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa vadībā esam uzsākuši darbu pie valsts aizsardzības spēju uzlabošanas, palielinot finansējumu Zemessardzei, Jaunsardzei un armijai kopumā,» tā A.Brigmanis.

Kas ir tās lietas, ko vēlaties paveikt turpmākajos četros gados?

Ja neskaita drošības jautājumus, mūsu prioritātes nav mainījušās. Tā ir labvēlīga politika lauksaimniecībasattīstībai kā vienai no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Tie ir sociālie jautājumi, sākot ar pensijām,neapliekamā minimuma un minimālās algas palielināšanu, īpaši akcentējot atbalstu ģimenēm ar bērniem, kāarī reģionu un lauku teritoriju attīstība, lai cilvēkiem spētu nodrošināt darbu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.Tādēļ iestājamies gan pret mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšanu, gan pret kopējo nodokļu sloga palielināšanu.

Finanšu ministrs uzskata, ka sociālo izdevumu pieaugums bez nodokļu sloga palielināšanas nav iespējams. Mums vēl ir pietiekami daudz iespēju palielināt budžeta ieņēmumus, arī nepaaugstinot likmes. Vienmēresmu iestājies par principu: labāk mazāki nodokļi, bet tos maksā visi, nekā lieli nodokļi, kurus maksā tikaiapzinīgākā sabiedrības daļa. Daudzvairāk būtu jānāk pretim godprātīgajiem nodokļu maksātājiem – tas būtu labs piemērs tiem, kuri šobrīd dažādu iemeslu dēļ izvairās no nodokļu nomaksas.

Virkne politisko spēku sola samazināt PVN pārtikai. Cik tas ir reāli, un vai tas ir labākais veids, kā sniegt atbalstu mazāk turīgajiem?

Mēs iestājamies par PVN samazināšanu atsevišķām preču grupām, piemēram, pašmāju augļiem un dārzeņiem, jo diezin vai būtu pareizi samazināt nodokli ekskluzīvajam pārtikas grozam, jo pie vispārēja PVNsamazinājuma pārtikai lielākie ieguvēji būs turīgākā sabiedrības daļa, kura patērē dārgākos produktus.Samazinot PVN augļiem un dārzeņiem, tas būtu atbalsts arī vietējiemražotājiem, kuriem šobrīd ir grūtikonkurēt ar ievesto produkciju no valstīm, kurās lauksaimnieki saņem lielākas subsīdijas. Otra preču grupa,kurai varētu samazināt PVN, ir medikamenti, jo situācijā, kad kopējie pacientu līdzmaksājumi turpina augt,tas būtu nozīmīgs atbalsts iedzīvotājiem. Savukārt vispārēja PVN samazināšana vērtējama kā populisms, jovalsts to pašlaik nevar atļauties.

Daudz tiek runāts par ekonomiskoizrāvienu un izaugsmi – vai piekrītat, ka Latvijai ir veiksmīgi izdevies atgūties no ekonomiskās krīzes?

Iespējams, mēs esam sasnieguši zināmu stabilitāti, bet par izaugsmi varam runāt tikai atsevišķu nozarukontekstā. Turklāt jārēķinās, ka starptautiski piemērotās ekonomiskās sankcijas Krievijai atstāsiespaidu arī uz mūsu ekonomiku. Tādēļ aicinu vēlētājus pragmatiski izvērtēt saukļus par ekonomiskoizrāvienu un dažādiem sociālajiem labumiem, kuriem nav finansiāla seguma. Lai stimulētu ekonomiskoattīstību, valstij vairāk jāatbalsta uzņēmēji, īpaši tajās nozarēs, kuras tiešā veidā skars ar Ukrainas krīzisaistītās sankcijas.

Vienmēr esat iestājušies par pašvaldību interesēm. Par labu pašvaldībām piedāvājat pārdalīt arī uzņēmumu ienākuma nodokli – vai tas stimulēs investīciju piesaisti reģionos?

Varbūt ne visur, bet daudzviet tā būs iespēja pašvaldībām iegūt papildu resursus, kurus varētu novirzītinfrastruktūras sakārtošanai un komunikāciju izbūvei jaunu investīciju piesaistei. Šie ieguldījumi noteiktiatmaksāsies, jo sakārtota un labi pārvaldīta pašvaldība vienmēr būs saistoša investoriem un potenciālajiemdarba devējiem. Uzskatu, ka pašvaldībām kopumā būtu jāpiešķir lielākas pilnvaras, jo cilvēki bieži vien no savu pašvaldību vadītājiem sagaida vairāk, nekā viņiem ļauj spēkā esošā likumdošana. Klasisks piemērs šajā ziņā ir ar Āfrikas cūku mēri saistītā krīze – pašvaldību vadītājiem nav pilnvaru izsludināt ārkārtas stāvokli un aktīvi rīkoties, lai ieviestu visus biodrošības pasākumus. Tas jāsaskaņo vairākos līmeņos – līdz pat Ministru kabinetam un Saeimai –, lai gan tieši pašvaldību vadītāji vislabāk pārzina situāciju uz vietas.

Tika pieņemts lēmums pārdot banku «Citadele» un «Liepājas metalurgu ». Vai tas atbilst valsts interesēm?

Ar šiem jautājumiem pēdējā laikā bijušas daudz un dažādas manipulācijas, tomēr man kā cilvēkam, kuramvēlētāji ir uzticējušies pārstāvēt viņu intereses, pieņemamāk šķiet orientēties uz ilgtermiņa ieguvumiem. Bieži vien, saņemot lielāku labumu šodien, būsim zaudētāji ilgākā laika periodā, jo stabilas darba vietas nodokļu veidā valsts kasē ilgtermiņā ienesīs vairāk līdzekļu nekā šķietami lielāka pārdošanas summa šodien. Augustā lielākajai daļai «Liepājas metalurga» bijušo darbinieku noslēdzās sociālā atbalsta pasākumu programma, tādēļ, jo ātrāk uzņēmums atsāks ražošanu un nodrošinās cilvēkiem darbu, jo vairāk iegūs sabiedrība. Jāņem vērā, ka ilgus gadus šis uzņēmums bija viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Kādiem jābūt Latvijas laukiem nākotnē?

Lauki pēdējā laikā ir strauji mainījušies. Šodien Latvijas lauku teritorijas vairs nav tikai vieta, kurā var nodarboties ar lauksaimniecību, tā ir arī dzīves telpa un vieta, kur atgūties no pilsētas straujā ritma. Mūsu mentalitātei tas ir svarīgi. Ir divi priekšnoteikumi, lai cilvēki paliktu laukos: viens no tiem ir sasniedzama darba vieta, otrs – sakārtota vide un infrastruktūra. Skaidrs, ka lauksaimnieki visus ar darbu nespēs nodrošināt, bet piemēri Pūrē, kur pats saimniekoju, un citviet pierāda, ka arī lauku teritorijās varveiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību. Tādēļ stingri iestājamies par to, lai netiktu paaugstinātas mikrouzņēmumunodokļa likmes, kā arī tiktu atvieglota kārtība mājražotājiem, kuri kļūst arvien aktīvāki un spēj piedāvātunikālus produktus.

Savā programmā esat akcentējuši izglītības nozari – kas ir tās galvenās lietas, ko vēlaties mainīt, un ko no tā iegūs sabiedrība?

Izglītība, tāpat kā veselības aprūpe, nav no populārākajām ministrijām, tomēr redzam, ka šeit nepieciešamaskvalitatīvas pārmaiņas, kuras akceptē nozarē strādājošie. Mums skaidri ir jāpasaka: iespējams, nākotnē mums būs nepieciešams mazāk pedagogu nekā šobrīd, bet vienlaikus jādod nepārprotams signāls, ka tie, kuri paliks, turpmāk saņems lielāku atalgojumu. Ar dažādu reformu pieteikumu izglītības darbinieki tika sarīdīti cits pret citu un visneapskaužamākajā situācijā nonāca lauku skolas. Šie jautājumi jārisina pakāpeniski, vienojoties par kopīgiem mērķiem. Piemēram, kādēļ gan lauku skolas nevarētu piedāvāt vēl kādus pakalpojumus, tādā veidā ar papildu ieņēmumiem nodrošinot sev iespēju strādāt un dot labumuvietējai sabiedrībai?!

Vai uzskatāt, ka ministriem un vadošajiem valsts pārvaldes darbiniekiem būtu jāpaaugstina alga?

Nepiekrītu tēzei, ka ministru nevar atrast zemā atalgojuma dēļ. Ja ar šādiem paziņojumiem nāktu klajāmedmāsas, skolotāji, policisti, bibliotekāri un citu profesiju pārstāvji, kuriem alga tiek maksāta no valstsbudžeta, mums vispār nebūtu kas strādā. Var piekrist, ka, salīdzinot ar Rietumu valstīm, mūsu valsts augstāko amatpersonu atalgojums ir zems, bet to pašu var attiecināt arī uz citu profesiju pārstāvjiem, tādēļ neredzu iemeslu, kādēļ ministrus vērtēt augstāk par citām sabiedrības grupām, jo, lai strādātu par ministru, jābūt nozares fanātiķim, kurš vēlas sasniegt konkrētu rezultātu. Savas labklājības paaugstināšana šajā ziņā nedrīkst būt prioritāte.

Kāda, jūsuprāt, varētu būt koalīcija pēc Saeimas vēlēšanām?

Ja tiks ņemtas vērā mūsu vēlētāju izvirzītās prioritātes, esam gatavi strādāt arī līdzšinējā koalīcijā, jo šaubos, ka piecu procentu barjeru pārvarēs vairāk nekā piecas partijas. Turklāt šobrīd nav noticis nekas tāds, lai mēs varētu teikt, ka «Saskaņas centrs» ir mainījis savu nostāju nacionālajos jautājumos. Lai gan saistībā ar karadarbību Ukrainā viņiembija lieliska iespēja to darīt, nosodot Krievijas īstenoto politiku. Aicinu cilvēkus nepalikt mājās un 4. oktobrī doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai atbalstītu ZZS un lai mēs arī turpmāk varētu aizstāvēt visu vēlētāju intereses!


Labklājības ministrs tiksies ar Jelgavas pilsētas ...
Latvija tikai ar privāto investoru spēkiem attīstī...

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://www.lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter