Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāta Armanda Krauzes uzruna Saeimas ārpolitikas debatēs

 Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ministri! Ekselences!

2014. gads ir iezīmējies ar satricinājumiem gan starptautiskā drošībā, gan ekonomikā. Militārie konflikti, ekonomiskie satricinājumi, terora akti un daudz kas cits. Eiropa ir mainījusies, pasaule ir mainījusies, taču mums Latvijā, neskatoties ne uz ko, ir jārūpējas gan par valsts drošību, gan par ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību. Jo īpaši nozīmīgi tas ir laikā, kad Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas padomē.

Visas mūsu nacionālās intereses ir nozīmīgas, bet es šodien vēlos izcelt ekonomisko interešu nozīmīgumu. Pozitīvi vērtēju vēsti ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā, ka neskatoties uz ģeopolitiskajiem satricinājumiem Latvija vēl aktīvāk sniegs atbalstu uzņēmējiem jaunu tirgu apguvē liekot uzsvaru uz eksporta tirgu diversifikāciju. Latvijas ārpolitikai jābalstās uz nacionālajām interesēm. Konsultējoties ar nacionālajiem uzņēmējiem, jāveic globālo tirgu izvērtējums, nosakot perspektīvus virzienus un jānodrošina Latvijas preču un pakalpojumu virzīšana un tieša Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvēšana. Mūsu ārpolitikā ekonomiskām interesēm ir jābūt prioritātei, lai nodrošinātu mūsu uzņēmumu attīstību, darba vietas un pienācīgu atalgojumu Latvijas iedzīvotājiem.

Svarīgi tautsaimniecības uzdevumi nav atrisināmi bez aktīvas ārpolitikas. Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti īpašos nosacījumos, kas veicinātu pakalpojumu un preču kustību pāri ārējai ES robežai. Mums ir senie sadarbības partneri – tuvākie Baltijas jūras reģiona kaimiņi, Eiropas valstis, ASV un Kanāda taču mums nozīmīga ir arī Austrumu partnerība kā arī jāskatās jaunos virzienos - Centrālāzijas valstis, tuvo austrumu un Ķīna. Tur ir tirgi, kur mums jāmeklē Latvijā ražotās produkcijas noiets ārpus ES valstīm. Diplomātiskie panākumi un jaunu tirgu apgūšana šajos reģionos varētu kļūt par  stabilu pamatu ilglaicīgai mūsu ekonomikas augšupejai.

Attiecības ar starptautiskajām organizācijām un citām valstīm jāveido, izvirzot trīs prioritātes:

1) nacionālo drošību

2) Latvijā ražoto preču un pakalpojumu virzīšanu globālajos un Eiropas tirgos

3) investīciju piesaistīšanu Latvijā, tādējādi veicinot sociālo un ekonomisko attīstību.

Šajā sakarā vēlos atzīmēt, ka esam nosprauduši kursu un virzāmies uz priekšu, lai kļūtu par Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti. Ārlietu eksperti norāda, citēju “Iestāšanās tik prestižā organizācijā kā ESAO ir Latvijas kvalitātes zīme, kas nozīmē, ka mēs esam uzticama un attīstīta valsts. Latvija iegūs plašu zināšanu un informācijas klāstu, jo ESAO gadu desmitiem ir uzkrājusi pirmklasīgu ekspertīzes pieredzi”.

Tas ir ļoti jauki, bet neskaidrs ir jautājums  - kāda ir cena ko mēs maksāsim par dalību šajā organizācijā? Jau budžeta apstiprināšanas laikā manījām, ka ieplānoti simtiem tūkstoši eiro kārtējie izdevumi vairākās budžeta sadaļās, kā arī pēc iestāšanas būs jāmaksā dalības maksa. Vai pateicoties dalībai šajā prestižajā organizācijā mūsu ekonomika atgūs iztērētos līdzekļus ar uzviju? Vai ir veikti attiecīgie aprēķini? Mums svarīga ir arī mūsu zeme, tādēļ es  ceru, ka virzoties uz dalību šajā organizācijā mēs neupurēsim nacionālās intereses, piemēram, atverot mūsu meža un lauksaimniecības zemes tirgu pieejamu vēl citu valstu pilsoņiem ārpus ES.

Skatoties no Eiropas dimensijas dienas kārtībā jāveic darbs pie nevienlīdzības mazināšanas starp bagātajām un nabagajām valstīm. Nav pieņemams, ka pasaules 80 bagātākajiem cilvēkiem pieder tikpat, cik pusei nabadzīgāko iedzīvotāju kopā ņemot. Plaisa starp bagātajām valstīm un nabagajām ir galvenais iemesls, kāpēc notiek lielā tautu staigāšana, kāpēc vecā Eiropa saskaras ar tiem drošības izaicinājumiem, kas ir redzami šodien.

Latvijai ir nepieciešams steidzami izstrādāt pavisam jaunu migrācijas politiku. Agri vai vēlu migrācijas jautājums izvirzīsies politiskās dienaskārtības priekšplānā, bet strauji mainoties notikumiem pasaulē tas var notikt daudz ātrāk kā esam prognozējuši.

Ja runājam par Eiropas Savienību, tad varu tiekt, ka nevienā institūcijā Latvijai nav tik daudz balsu, lai varētu būtiski ietekmēt rezultātu. Taču ir daudz dažādu iespēju, ko varam prasmīgi izmantot. Prezidentūras laikā daudzi jo daudzi Latvijas pārstāvji dažādās ES institūcijās vada un koordinē būtiskus ES līmeņa jautājumus. Šie cilvēki būs ieguvuši pieredzi, ko nevar iemācīties apmeklējot kursus, seminārus vai lasot grāmatas Latvijā, tādēļ mums ir jāizmanto šo augstu kvalificēto speciālistu potenciāls nacionālo interešu aizstāvēšanā arī pēc prezidentūras. Es ticu, ka pareizi izmantojot šo potenciālu mēs varam nākotnē gūt daudz uzvaras cīņā par nacionālām interesēm ES līmenī.

Veidojot politiku Eiropas Savienībā, mūsu pamatlīnijai jābūt šādai - skaidrot un atgādināt visām dalībvalstīm, ka Eiropas kopīgās interesēs ir visu teritoriju pilnvērtīga attīstītība. Solidaritāte ir vārds ko Briselē dzird bieži, tādēļ attiecībā uz krīzes un embargo seku pārvarēšanu ir jāpieprasa Eiropas Savienības solidāra rīcība arī attiecībā uz Latviju.

Lēmums par sankcijām tika pieņemts solidāri, lēmumi par finansiālu palīdzību cietušajiem no šīm sankcijām arī jāpieņem solidāri sedzot izdevumus no Eiropas Savienības budžeta.

Latvijas prezidentūras trīs galvenie prioritārie virzieni ir konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa. Šodien, es vairāk vēlos pievērsties mūsu konkurētspējas prioritātei lauksaimniecības kontekstā. Mums ir būtiska  lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas uzlabošana. Tādēļ Latvijas prezidentūras laikā jāvirza pasākumus, lai veicinātu Latvijas lauksaimniecības, pārtikas nozares, mežkopības un zivsaimniecības sektoru konkurētspēju, kvalitāti, ilgtspēju un darba vietu piedāvājumu šajās nozarēs.

Cienījamie deputāti, tagad par atsevišķiem konkrētiem Eiropas dimensijas lauksaimnieku jautājumiem.

Eiropa ir noteikusi sev ambiciozus mērķus klimata pārmaiņu mazināšanai, tas skars arī lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru. Šajā kontekstā noteikti ir jāņem vērā Latvijas lauksaimniecības sektora specifika, ka mūsu lauksaimniecības ražošanai ir lieliski priekšnosacījumi attīstībai. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Latvija kā viena no zaļākām valstīm nevar attīstīt videi draudzīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, piemēram, palielināt dzīvnieku skaitu ganāmpulkos tikai tādēļ, ka mums nepietiek emisiju kvotas.

Eiropas Savienība un Latvija saskaras ar tādām bīstamām dzīvnieku infekcijas slimībām, kuras līdz šim Eiropas reģionā nav bijušas izplatītas, piemēram, Āfrikas cūku mēris, turklāt lauksaimnieki saskaras ar Krievijas embargo radītajām sekām. Daudzos sektoros situācija ir nopietna.

Bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no Latvijas prezidentūras būtiskākajām prioritātēm lauksaimniecības jomā. Kopš Komisija publicēja regulas priekšlikumu par bioloģisko lauksaimniecību, Padomē ir notikušas aktīvas diskusijas. Latvijas prezidentūras galvenais uzdevums ir panākt vienošanos Padomes līmenī, lai varam uzsākt sarunas ar Eiropas Parlamentu. Mums ir ļoti svarīgi, lai jaunais priekšlikums pilnībā atbilstu Latvija interesēm.

Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana ir otra no Latvijas būtiskākajām prioritātēm lauksaimniecības jomā.

Mēs nedrīkstam mūsu zemniekiem radīt arvien jaunus un jaunus birokrātiskus un administratīvus slogus. Pašlaik tas nav izdevies ne Latvijas, ne Eiropas Savienības līmenī. Mēs pieņemam jaunus likumus un radam papildus grūtības ražotājiem un izdevumus valsts pārvaldei tai pašā laikā stāstot visiem, ka vienkāršojam. Tā vairs nedrīkst notikt.

Katram jaunam likumam ir patiesi jāsamazina slogs un jāatvieglo prasības lauksaimniekiem.

Tāpat mūs visus gan Latvijā, gan Eiropā nodarbina jautājums par Krievijas noteikto embargo lauksaimniecības produktiem. Šobrīd embargo ir spēkā jau 5 mēnešus. Diemžēl mēs nevaram prognozēt vai tas būs spēkā visu noteikto laiku – 1 gadu, vai tas tiks atcelts vai pagarināts. Ņemot vērā situācijas neprognozējamību, īpaši būtiski ir gan Latvijai, gan Komisijai un dalībvalstīm strādāt pie jaunu tirgu meklēšanas lauksaimniecības produktiem.

Nobeigumā vēlos teikt:

Mums visiem priekšā stāv darbīgs, izaicinājumu pilns un nopietns laika posms – prezidentūra Eiropas padomē un citi izaicinājumu ārpolitikā. Es ticu, ka mēs  kopā spēsim vienoties par daudziem nozīmīgiem jautājumiem un strādāt cieši kopā risinot mums visiem būtiskus jautājumus, lai stiprinātu Latvijas drošību, attīstītu ekonomiku, radītu jaunas darba vietas un celtu iedzīvotāju labklājību!