ZZS neatbalsta Ministru kabineta virzīto Eiro ieviešanas likumu

Šodien, 22.novembrī, ar Saeimas koalīcijas deputātu balsu vairākumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva izskatīšanai Ministru kabineta (MK) iesniegto likumprojektu „Eiro ieviešanas likums”. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti šī gada 8.oktobrī bija sagatavojuši un iesnieguši Saeimas Prezidijam šodienas likumprojekta alternatīvu variantu - “Par eiro ieviešanas termiņu”, kas diemžēl 18.oktobra Saeimas plenārsēdē tika noraidīts.

ZZS sagatavotā alternatīvā likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijas Republikā, ņemot vērā sabiedrības intereses. Likumprojekts nosaka, ka eiro ieviešanas termiņu nosaka Saeima, nevis valdība, un tas ir izlemjams tautas nobalsošanā.

Savukārt MK virzītajā un Saeimas komisijai nodotajā Eiro ieviešanas likumprojektā nav noteikts euro  (eiro?!) ieviešanas termiņš, un tas ir uzskatāms par slēptu deleģējumu Ministru kabinetam šo termiņu patstāvīgi noteikt. Opozīcijas deputāti pauž vienotu viedokli, ka šāda situācija, faktiski, ir nepamatota likumdevēja (t.sk. tautas kā galvenā likumdevēja!) tiesību ierobežošana attiecībā uz minētā projekta īstenošanu un sabiedrībai tik būtiska jautājuma izlemšanu.

D.Reizniece - Ozola, ZZS deputāte: "Eiro ieviešana nedrīkst kļūt par panaceju. Šobrīd valdība gan nodokļu politikā, gan labklājībā un pārējās nozarēs nestrādā pēc loģiskas attīstības scenārija, bet veic sarežģītus vingrinājumus, lai nodrošinātu eiro ieviešanu jau 2014.gadā, par ko liecina, piemēram, mākslīga inflācijas samazināšana. Eiro ieviešanas termiņš ir būtisks un ikvienu Latvijas iedzīvotāju ietekmējošs lēmums, tāpēc šis jautājums ir izlemjams tautas nobalsošanā, un tas bija noteikts mūsu sagatavotajā, bet noraidītajā likumprojektā.”

ZZS norāda, ka, piemēram, Dānija un Lielbritānija panāca sev izņēmuma tiesības nacionālās valūtas saglabāšanā. Lietuva nolēma ieviest eiro, kad Eiropa būs tam gatava. Polija nesteigsies ar eiro ieviešanu un, tāpat kā Ungārija, plāno ieviest eiro ne ātrāk kā 2020. gadā. Bulgārija nepievienosies eiro zonai līdz 2015.gadam. Zviedrija plāno rīkot referendumu 2013.gadā par eiro ieviešanu, bez tam Zviedrija ilgtermiņa depozītus izsniedz tikai kronās. Čehija izvēlējās neatbilst konverģences kritērijiem, bet iegulda finansējumu infrastruktūras un tautsaimniecības attīstībā.  

No visām 10 Eiropas Savienības valstīm, kuras vēl nav vienotās valūtas eiro dalībvalstis, šodien tikai vairs Latvija tiecas iestāties eirozonā.

A.Elksniņš, SC deputāts: „Mūsu iestāšanos eirozonā un eiro ieviešanu mēs varam raksturot ar vienu teikumu: mēs pat vēl neesam izlēmuši, kā mēs šo vārdu rakstīsim. Nacionālā apvienība izrādīja milzīgu sašutumu par to, ka Kārlis pārtop par Karlīni, bet, kad eiro pārtapa par euro, nebija neviena iebilduma, tāpat attiecībā uz Latvijas nacionālās valūtas likvidēšanu!”

Arī VIENOTĪBAS pārstāve Eiropas Parlamentā Inese Vaidere norāda, ka kopumā Latvijas virzība uz eiro esot pareiza, bet viņa šaubās, vai vajag iestāties eirozonā pēc gada: „Pēc Latvijas jau tā lielajiem taupības pasākumiem, negribētos kļūt vēl arī par donoru tiem, kuri taupīt nevēlas. Eiro ieviešana nozīmē ne vien labumus, bet arī lielus izdevumus.”

ZZS atgādina, ka 2003.gada 16.aprīlī Latvija parakstīja līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai, taču no šī līguma neizriet ierobežojums Latvijai lemt par ieviešanas termiņiem.

ZZS vērš uzmanību, ka Latvijas sabiedrībā atbalsts eiro ieviešanai šobrīd ir kritiski zems.


Informāciju sagatavoja: 
Ilona Jurševska,
ZZS biroja vadītāja
26110065