Aktualitātes


  Drukāt
   

ZZS sola atbalstīt ES fiskālās disciplīnas līgumu un Lisabonas līguma grozījumus, pretī prasot atbalstu lauksaimniekiem
Apskatīt komentārus (0)


27.02.2012


Premjers Valdis Dombrovskis šodien vienojies ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakciju, ka tā parlamentā atbalstīs 25 Eiropas Savienības (ES) valstu līgumu par fiskālo disciplīnu un Lisabonas līguma grozījumus, savukārt valdība par to sola sarunās ar ES maksimāli atbalstīt zemniekiem izdevīgus tiešmaksājumus un kohēzijas fonda finansējumu.

Dombrovskis šodien pēc tikšanās ar ZZS frakcijas deputātiem žurnālistiem pastāstīja, ka trešdien, 29.februārī, plkst.10 plānots parakstīt vienošanos ar ZZS par šiem jautājumiem.

"ZZS pie šādas vienošanās būtu gatava atbalstīt minēto līgumus," teica Dombrovskis. Premjers arī norādīja, ka vienošanās paredz nepieciešamības gadījumā konsultēšanos ar ZZS.

Dombrovskis atzina, ka tiešmaksājumi un kohēzijas finansējums ir visas ES jautājums, tomēr Latvijai ir sava pozīcija, kas būs jāaizstāv.

ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidroja, ka ZZS atbalstīs minēto līgumu virzīšanu Saeimā, ja no otras puses būs atbalsts zemnieku tiešmaksājumiem un kohēzijas fonda finansējumam.

Dombrovskis skaidroja, ka līguma mērķis ir gan risināt pašreizējās eirozonas problēmas, gan nodrošināt stabilus pamatus eirozonas attīstībai nākotnē, nepieļaujot līdzīgu parādu krīžu veidošanos.

Premjers uzsvēra, ka šis jautājums ir pietiekami būtisks, tāpēc nepieciešams konsultēties ar visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Dombrovskis apgalvoja, ka sarunas ar opozīcijas pārstāvjiem neesot papildus balsu meklēšana līguma atbalstam, un uzsvēra, ka šo jautājumu nevajadzētu reducēt uz partiju savstarpējo cīņu.

Dombrovskis arī pastāstīja, ka šajā līgumā paredzētie sankciju mehānismi attiecībā uz Latviju varētu sākt darboties tikai tad, kad mūsu valsts pievienotos eirozonai.

Parakstot līgumu par fiskālo disciplīnu, valstis apņemsies pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, veidot sabalansētu budžetu un tiekties uz budžetu ar pārpalikumu. Līguma mērķis ir noteikt stingrāku fiskālo disciplīnu eirozonā, kas kalpos par pamatu tās stabilitātes nodrošināšanai nākotnē.

2.martā līgumu parakstīs 25 valstis, tostarp arī Latvija, kurām tas pēcāk būs jāratificē savos parlamentos. Līgumam nepievienosies Lielbritānija un Čehija.

Savukārt 2011.gada martā veiktie grozījumi Lisabonas līguma 136.pantā paredz Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi, kas domāts finansiālās grūtībās nonākušo eirozonas valstu glābšanai. Lai mehānisms varētu sākt darboties šī gada 1.jūlijā, visām ES dalībvalstīm jāratificē grozījumi Lisabonas 136.pantā. Iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānismā veiks eirozonas dalībvalstis.



 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA