Statūti
Programma
Ētikas kodekss
Nolikumi
Partijas struktūra
Vēsture

Twitter

Latvijas Zemnieku sa
09:16, Aug 18
RT @Sat_Min: Šodien ministrs Uldis Augulis apsekos reģionālo un vietējo autoceļu remontdarbus ap Alūksni un Gulbeni. https://t.co/fLkLPeCgxS
Latvijas Zemnieku sa
12:13, Aug 17
RT @irLV: Ko domā jaunākais pašvaldības vadītājs Latvijā Mazsalacas mērs Harijs Rokpelnis, skaties iedvesmas stāstu: https://t.co/zjAlWhY0EB
Latvijas Zemnieku sa
17:20, Aug 16
RT @Zemkopibas_min: No jaunā mācību gada būs vienota atbalsta programma izglītības iestāžu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu: https://…

Par mums

Apstiprināti
LZS kongresā 2007. gada 2. novembrī
ar grozījumiem apstiprinātiem
LZS kongresā 2010. gada 27. martā
un 2016. gada 16. aprīlī

LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA

STATŪTI
 
 

1. Partijas nosaukums un tā saīsinājums.

1.1. Politiskās partijas nosaukums ir „ LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA”, saīsināti PP LZS (turpmāk tekstā – LZS). LZS ir politiska partija, kuras darbība atjaunota 1990. gada 5. jūlijā uz bijušo Latvijas Republikas zemnieku partiju bāzes. LZS ir Latvijas Republikas zemnieku partiju tiesiska mantiniece. 

1.2. Partijas statuss un darbības vieta:
1.2.2. LZS ir juridiskas personas statuss. Partijas struktūrvienības nav juridiskās personas.
1.2.3. LZS darbības vieta ir Latvijas Republika, un tai ir nodaļas ārvalstīs;
1.2.4. LZS valdes mītne un juridiskā adrese atrodas Rīgā.


2. Partijas simbolika.

2.1. LZS, kā arī tās apgabali un nodaļas lieto partijas karogu, kura zīmējumu un krāsas apstiprina kongress, bet partijas biedri nēsā krūšu nozīmi.
2.2. LZS ir nodibināta Goda nozīme, par kuras piešķiršanu saskaņā ar reglamentu lemj LZS valde.
2.3. LZS ir zīmogs ar savu nosaukumu. LZS nodaļām var būt spiedogs.
2.4. Partijas simbolikas paraugs pievienots statūtiem pielikumā Nr.1. Partijas atribūtiku (simboliku) var mainīt vienīgi ar LZS kongresa lēmumu.


3. Partijas darbības mērķi, uzdevumi un metodes.

3.1. LZS mērķi un uzdevumi ir parlamentārā ceļā ietekmēt valsts politiku atbilstoši partijas programmas pamatnostādnēm. LZS izveidota kā partija, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju, Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē.
3.2. LZS darbojas, pamatojoties uz partijas statūtiem un valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem. Savu mērķu sasniegšanai LZS lieto nevardarbīgas, demokrātiskas un konstitucionālas metodes, tai skaitā – partija veic izdevējdarbību, strādā tautas izglītošanas jomā, vāc naudas līdzekļus savām vajadzībām un dibina naudas fondus, piešķir stipendijas. 

3.3. LZS darbības pamatā ir šādi principi:
3.3.1.nacionāls valstiskums un demokrātija;
3.3.2. cilvēka brīvība un labklājība;
3.3.3. neatkarīga tiesu sistēma;
3.3.4. tiesības uz privātīpašumu;
3.3.5. attīstīta Latvija Eiropā.


4. Partijas darbības termiņš nav noteikts.


5. Biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas priekšnoteikumi un kārtība.

5.1. Par LZS biedriem var būt Latvijas Republikas pilsoņi, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, atzīst LZS programmu un statūtus un apņemas veicināt partijas mērķu īstenošanu.
Par LZS biedriem nevar būt personas, kuras neievēro partijas programmu, statūtus, nolikumus un disciplīnu vai citādi kaitē partijas interesēm, tāpat arī personas, kuras jau pieder pie kādas citas politiskas partijas vai kandidē Latvijas Republikas Saeimas un pašvaldību vēlēšanās citu partiju sarakstos bez LZS valdes piekrišanas. Par partijas biedriem nevar būt personas, kuras piedalījušās represijās pret Latvijas tautām vai krimināli sodītas.
5.2. Personas, kuras vēlas iestāties LZS, aizpilda noteikta parauga iesniegumu. To paraksta divi galvotāji, kas ir partijas biedri ar ne mazāk kā viena gada stāžu. Iesniegumu persona iesniedz nodaļas pilnsapulcei vai nodaļas valdei, kas to izskata un ar balsu vairākumu pieņem attiecīgu lēmumu. Nodaļas pilnsapulcē vai nodaļas valdē uzņemto biedru iesniegumus un izrakstu no protokola nosūta apstiprināšanai LZS valdei, kas viena mēneša laikā no tā saņemšanas brīža pieņem lēmumu.
5.3. LZS valdes apstiprinoša lēmuma gadījumā persona tiek uzņemta LZS no brīža, kad nodaļas pilnsapulce vai nodaļas valde ir pieņēmusi attiecīgo lēmumu. Neapstiprināšanas gadījumā nodaļas pilnsapulce vai nodaļas valde četrpadsmit dienu laikā ir tiesīga pārsūdzēt LZS valdes lēmumu LZS Centrālajā padomē, kuras lēmums ir galīgs.
5.4. Atteikuma gadījumā atkārtots iesniegums tiek pieņemts ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no iepriekšējā lēmuma pieņemšanas dienas.

5.5. Nodaļas pilnsapulce vai nodaļas valde, vai LZS valde ar balsu vairākumu ir tiesīga izslēgt biedru no LZS, ja biedrs:
5.5.1. neievēro vai pārkāpj partijas statūtus;
5.5.2. darbojas pretēji partijas programmai, LZS Centrālās padomes vai LZS valdes pieņemtajiem lēmumiem;
5.5.3. ārpus partijas aģitē pret partijas dokumentos ierakstītajām pamatnostādnēm;
5.5.4. kļuvis par citas politiskās partijas biedru;
5.5.5. kandidē Latvijas Republikas Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās citu partiju vēlēšanu sarakstos bez LZS valdes piekrišanas;
5.5.6. zaudējis partijas biedru uzticību, pārkāpj vispārpieņemtās morāles normas vai izdara cita veida darbības, kas diskreditē partiju vai nodara tai kaitējumu, ko atzinusi LZS Goda tiesa;
5.5.7. nodaļa vai LZS valde lēmumam par biedra izslēgšanu var prasīt Goda tiesas atzinumu.

5.6. Lēmumu par biedra izslēgšanu no LZS apstiprina LZS valde. Šo lēmumu četrpadsmit dienu laikā var pārsūdzēt LZS Centrālajā padomē. Sūdzība jāizskata tuvākajā LZS Centrālās padomes sēdē. LZS Centrālās padomes lēmums ir galīgs.
Nodaļai jāizskata jautājums par to partijas biedru izslēgšanu no partijas vai atstāšanu partijā, kuri līdz kārtējam kongresam nav nomaksājuši biedru naudu par iepriekšējo gadu. Nodaļas lēmumu apstiprina LZS valde.
5.7. Izstājoties no LZS, jāiesniedz rakstisks paziņojums nodaļai. Lēmumu par LZS biedra izstāšanos pieņem nodaļas pilnsapulce vai nodaļas valde, par ko nekavējoties tiek sniegtas ziņas LZS valdei, lai tās pilnvarotās personas veiktu izmaiņas partijas biedru reģistrā.
5.8. Izstājušos un izslēgtos biedrus no jauna var uzņemt partijā tikai ar LZS valdes piekrišanu. Ar šādu lūgumu var griezties pie LZS valdes ne agrāk kā pēc gada, skaitot no izstāšanās vai izslēgšanas dienas.
5.9. Par īpašiem nopelniem LZS un Latvijas tautas labā var ievēlēt LZS Goda biedrus. Goda biedriem ir tiesības piedalīties LZS Centrālās padomes sēdēs un kongresos. Goda biedriem nav obligātu pienākumu pret partiju, bet viņu goda lieta ir partijas ideālu, programmas un lēmumu atbalstīšana un popularizēšana sabiedrībā un jaunu spēku, sevišķi jaunatnes, iesaistīšana partijas darbā un biedru rindās.
5.10. LZS var būt atbalstītāji – Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas paši nav iestājušies partijā, bet ar savu darbu un līdzekļiem to atbalsta.
LZS atbalstītājiem ir tiesības:
- saņemt informāciju par partijas darbību,
- izteikt priekšlikumus partijas darba veicināšanai,
- saņemot uzaicinājumu, piedalīties partijas institūciju darbā.


6. Biedru naudas un iestāšanās naudas maksāšanas kārtība.

6.1. Iestājoties LZS, tiek maksāta iestāšanās nauda. Iestāšanās naudas apmērus nosaka LZS Centrālā padome.
6.2. LZS biedri par katru kalendāro gadu savā nodaļā maksā biedru naudu. Biedru naudas apmērus nosaka LZS Centrālā padome.
6.3. Piecdesmit procentus no biedru naudas iemaksām nodaļas patur savām vajadzībām, piecdesmit procentus nodod LZS valdes rīcībā.


7. Biedru tiesības un pienākumi.

7.1.1. LZS biedriem ir tiesības:
7.1.2. statūtos noteiktajā kārtībā piedalīties partijas lēmumu pieņemšanā;
7.1.3. statūtos noteiktajā kārtībā kandidēt partijas amatpersonu vēlēšanās, vēlēt un tikt ievēlētiem partijas institūcijās;
7.1.4. saņemt informāciju par partijas darbību, piedalīties jebkuras tās institūcijas darbā ar padomdevēja tiesībām un iesniegt priekšlikumus vai protestus par partijas darbības jautājumiem;
7.1.5. prasīt savu tiesību un likumīgo interešu aizstāvību jebkurā partijas institūcijā;
7.1.6. būt par galvotāju personām, kuras vēlas iestāties partijā;
7.1.7. brīvi paust savu viedokli LZS institūcijās līdz attiecīgā lēmuma koleģiālam pieņemšanas brīdim. Partijas pieņemtos lēmumus apstrīdēt statūtos noteiktajā kārtībā;
7.1.8. statūtos noteiktajā kārtībā lemt par partijas kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās;
7.1.9. izstāties no partijas.

7.2. LZS biedru pienākumi:
7.3. ievērot LZS programmu, statūtus, nolikumus un partijas disciplīnu;
7.4. maksāt biedru naudu un iestāšanās naudu noteiktajā apmērā;
7.5. aktīvi iesaistīties nodaļas un citu partijas institūciju darbā;
7.6. pēc lēmuma pieņemšanas attiecīgajās partijas institūcijās atturēties ārpus partijas publiski paust atšķirīgus viedokļus, kas varētu kaitēt partijas interesēm.

 


8. Partijas struktūrvienības, to tiesības, pienākumi un veidošanas kārtība.

8.1. Nodaļas.
8.1.1. LZS biedri apvienojas partijas nodaļās pēc dzīves vietas, darba vietas vai interesēm, ievērojot partijas programmu, statūtus un nolikumus;
8.1.2. lēmumu par nodaļas dibināšanu pieņem LZS valde saskaņā ar tās izstrādātu nolikumu;
8.1.3. nodaļu var dibināt un tā var veikt darbību, ja tajā ir ne mazāk kā 5 biedri;
8.1.4. nodaļas augstākā institūcija ir tās biedru pilnsapulce. Nodaļas pilnsapulce ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse nodaļas biedru. Nodaļas pilnsapulcē ievēlē nodaļas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un nodaļas revīzijas komisiju (revidentu) ar vienkāršu balsu vairākumu, balsojot atklāti vai aizklāti, ja to pieprasa ne mazāk kā trešā daļa klātesošo biedru;
8.1.5. ja nodaļā ir vairāk par 20 biedriem, nodaļas pilnsapulcei ir jāievēl nodaļas valde trīs līdz piecu valdes locekļu sastāvā;
8.1.6. nodaļas priekšsēdētāja, viņa vietnieka un revīzijas komisijas (revidenta) pilnvaras ir spēkā divus gadus līdz jaunām vēlēšanām pirms kārtējā LZS kongresa, kad pārvēlēta LZS valde;
8.1.7. nodaļas pilnsapulce vai nodaļas valde pieņem lēmumus ar klātesošo biedru balsu vairākumu. Ja balsis dalās līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss;
8.1.8. nodaļa, saskaņā ar LZS statūtiem un pēc izstrādātā LZS valdes nolikuma, organizē savu darbu un rīkojas ar saviem naudas līdzekļiem;
8.1.9. nodaļas uz partijas kongresu izvirza delegātus, kuru pārstāvības normu nosaka LZS Centrālā padome;
8.1.10. lēmumu par nodaļas likvidāciju pieņem LZS valde pēc savas iniciatīvas, vai pamatojoties uz nodaļas pilnsapulces protokolu, ja nodaļas pilnsapulcē par nodaļas likvidāciju nobalsojušas divas trešdaļas no nodaļas biedru kopskaita vai atkārtotas pilnsapulces sasaukšanas gadījumā ar klātesošo biedru balsu vairākumu.


8.2. Apgabali un apgabalu pilnsapulces.

8.2.1. Darbības koordinācijai LZS nodaļas apvienojas apgabalos pēc teritoriālā principa. Ir Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales apgabali. To teritorijas atbilst vēlēšanu apgabalu teritorijām.
8.2.2. LZS nodaļu darbību apgabalā koordinē, pilnsapulces un citus pasākumus organizē apgabala koordinators.
8.2.3. Apgabala pilnsapulces sasauc koordinators ne retāk kā divas reizes gadā pēc savas vai nodaļu ierosmes, vai LZS valdes norādījuma.
8.2.4. Koordinators nosaka apgabala pilnsapulcēm no nodaļām izvirzīto biedru pārstāvniecības kvotu. Apgabala pilnsapulce ir lemt spējīga, ja tajā piedalās vismaz puse pārstāvniecības kvotā noteikto biedru kopskaita.
8.2.5. Atbilstoši LZS valdes izstrādātam nolikumam, apgabala pilnsapulce izvirza LZS kongresā ievēlamo amatpersonu kandidātus.
8.2.6. Koordinatoru un vienu vai divus viņa vietniekus uz diviem gadiem ievēlē apgabala pilnsapulce ne agrāk kā divus mēnešus un ne vēlāk kā 20 dienas pirms kārtējā LZS kongresa, kad pārvēlēta LZS valde.
8.2.7. Apgabala koordinatoram vai, viņa prombūtnes gadījumā, vienam no viņa vietniekiem ir pienākums piedalīties LZS valdes sēdēs. Tajās viņam – vai viņu aizvietojošajam vietniekam – ir padomdevēja tiesības.
8.2.8. Par koordinatora darba un izmaksu kompensēšanu lemj LZS valde.


8.3. LZS Saeimas frakcija, deputātu grupa. 

8.3.1. LZS Saeimas frakciju (vai deputātu grupu) likumā noteiktā kārtībā veido Saeimā pārstāvētie LZS deputāti. Tā savā darbībā stingri ievēro un pilda partijas programmu un statūtus, kongresa lēmumus un partijas priekšvēlēšanu programmu.
8.3.2. LZS Saeimas frakcijai (grupai) ir tiesības ierosināt LZS valdei steidzīgi sasaukt LZS Centrālās padomes un LZS valdes ārkārtas sēdes.
8.3.3. LZS Saeimas frakcija (grupa) regulāri atskaitās LZS valdei un LZS Centrālajai padomei.
8.3.4. LZS Saeimas frakcijas (grupas) darbības nolikumu apstiprina LZS Centrālā padome.


8.4. Goda tiesa.

8.4.1. Goda tiesas priekšsēdētāju ievēlē kongress. Goda tiesas sastāvu pēc tās priekšsēdētāja ierosinājuma apstiprina LZS Centrālā padome. Savas darbības veikšanai Goda tiesa izstrādā nolikumu, ko apstiprina LZS Centrālā padome.

8.4.2. Goda tiesa:
8.4.2.1. izskata konfliktus, kas radušies starp atsevišķiem partijas biedriem, un izvērtē atsevišķu partijas biedru neētisku un amorālu rīcību, kas diskreditē partiju;
8.4.2.2. ierosina LZS valdei izskatīt jautājumu par atsevišķu partijas biedru izslēgšanu.
8.4.2.3. Goda tiesas lēmumam ir rekomendējošs raksturs.


9. LZS Centrālā padome.

9.1. Kongresu starplaikā LZS valdes darbību pārrauga LZS Centrālā padome.
9.2. LZS Centrālā padome sastāv no LZS ģenerālsekretāra, pa diviem pārstāvjiem no katras LZS nodaļas, apgabalu koordinatoriem, LZS ministriem un Saeimas frakcijas deputātiem. LZS Centrālās padomes darbu koordinē partijas priekšsēdētājs. Tās darbā piedalās viņa vietnieki un valdes locekļi.
9.3. No LZS nodaļām deleģēto pārstāvju LZS Centrālajā padomē pilnvaru termiņš beidzas dienā, kad attiecīgajā organizācijā notiek jaunas vēlēšanas. Pārvēlēšanai jābūt ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pirms kārtējā kongresa, kad plānots pārvēlēt LZS valdi, izraksts no protokola jāiesniedz LZS valdei.
9.4. LZS Centrālo padomi sasauc LZS ģenerālsekretārs pēc savas iniciatīvas, LZS valdes vai LZS Centrālās revīzijas komisijas lēmuma, kā arī tad, ja to pieprasa ne mazāk kā ceturtdaļa padomes locekļu. Padomes sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no tās locekļu skaita, klātesot vismaz pusei valdes locekļu.
9.5. Padomes sēdes vada LZS ģenerālsekretārs, vai pēc padomes uzaicinājuma - partijas valdes priekšsēdētājs vai viens no viņa vietniekiem, protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolētājs.
9.6. LZS Centrālā padome savās sēdēs lēmumus pieņem ar klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu. Ja balsis dalās līdzīgi, izšķiroša ir sēdes vadītāja balss.

9.7. LZS Centrālā padome:
9.7.1. kontrolē, kā tiek pildīta programma, ievēroti statūtu un kongresa lēmumi;
9.7.2. noklausās LZS valdes pārskatu par darbību LZS Centrālas padomes sēžu starplaikā;
9.7.3. pēc Goda tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma apstiprina Goda tiesas sastāvu un darbības nolikumu;
9.7.4. nosaka delegātu pārstāvības normu kongresā;
9.7.5. apstiprina partijas Saeimas frakcijas nolikumu;
9.7.6. pēc LZS valdes priekšlikuma sniedz kongresam priekšlikumus iecelt vai atcelt valdes locekļus šajos statūtos noteiktajā kārtībā;
9.7.7. nosaka un izziņo iestāšanās un biedra naudas apmērus.
9.7.8. veic citus šajos statūtos noteiktos uzdevumus.

9.8. LZS Centrālās padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi četros mēnešos.


10. LZS ģenerālsekretārs.

10.1. LZS ģenerālsekretāra pienākumi ir:
10.2. atbildēt par vienotas un savstarpēji koordinētas partijas politikas īstenošanu, ievērojot LZS programmatiskās nostādnes;
10.3. nodrošināt LZS valdes un LZS Saeimas frakcijas sadarbību;
10.4. veicināt apgabalu koordinatoru un nodaļu darbu, kā arī partijas komisiju darbu, LZS sakarus ar radniecīgajām partijām ārvalstīs;
10.5. vadīt politisko komisiju (ja LZS valde nav lēmusi citādi), atbildēt par komisiju izstrādāto dokumentu apspriešanu LZS valdē un LZS Saeimas frakcijā.
10.6. LZS ģenerālsekretāra kandidatūru iesaka LZS valde, un to apstiprina LZS Centrālā padome. Ģenerālsekretāram ir padomdevēja tiesības LZS valdē.
10.7. LZS ģenerālsekretārs nevar būt Saeimas deputāts. Viņš pastāvīgi strādā partijā.


11. Biedru sapulces (kongresa) sasaukšana, lēmumu pieņemšana un pārstāvības kārtība.

11.1. Biedru sapulces pienākumus šajos statūtos noteiktā apjomā un kārtībā pilda no biedru kopskaita ievēlēta partijas nodaļu pārstāvju sapulce – kongress.
11.1.1. Kongresa delegātus ievēlē LZS nodaļu pilnsapulces saskaņā ar LZS Centrālās padomes noteikto pārstāvības normu.
11.1.2.Iepriekšējā kongresā ievēlētajām institūcijām (LZS valdei, Revīzijas komisijai, Goda tiesas priekšsēdētājam), LZS ģenerālsekretāram, kā arī LZS ministriem un Saeimas deputātiem ir kongresa delegāta pilnvaras viņu pilnvaru laikā.

11.2.Kongress ir LZS augstākā lēmējinstitūcija.
11.2.1. Tikai kongress ir tiesīgs lemt par partijas dibināšanu, likvidēšanu vai reorganizēšanu, par partijas apvienības dibināšanu vai likvidāciju, kā arī pieņemt vai grozīt LZS statūtus un programmu.
11.2.2. Kongress ir tiesīgs pieņemt lēmumus, kas ietilpst LZS valdes un citu statūtos paredzēto institūciju kompetencē.

11.3.Kongresa uzdevumi ir:
11.3.1. izskatīt LZS valdes pārskatu un LZS Centrālās revīzijas komisijas ziņojumu par iepriekšējo gadu;
11.3.2. noklausīties no LZS ievēlēto Saeimas deputātu un ministru ziņojumus par darbu kongresu starplaikā;
11.3.3. izvērtēt iepriekšējo un noteikt turpmāko partijas darbību un politiskās nostādnes, pieņemt lēmumus un rezolūcijas par aktuāliem darba un politikas jautājumiem;
11.3.4. katru otro gadu ievēlēt partijas priekšsēdētāju, viņa pirmo un otro vietnieku, kuri vienlaikus ieņem valdes priekšsēdētāja, viņa pirmā un otrā vietnieka amatus arī LZS valdē un pilda ar tiem saistītos pienākumus LZS Centrālajā padomē, desmit LZS valdes locekļus (pa diviem no katra apgabala), LZS Centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētāju, LZS Centrālo revīzijas komisiju un Goda tiesas priekšsēdētāju;
11.3.5. lemt par partijas dalību partiju apvienības veidošanā un pilnvarot pārstāvjus partijas vārdā veikt tam nepieciešamās, likumā prasītās darbības.
11.3.6. Punktā 11.3.4. nosaukto amatpersonu kandidātu izvirzīšanas un vēlēšanu kārtību nosaka LZS valdes izstrādāts vēlēšanu nolikums, ko apstiprina LZS Centrālā padome, ievērojot, ka:
11.3.6.1. par LZS priekšsēdētāju var ievēlēt personu, kas ir šīs partijas biedrs ne mazāk kā divus gadus,
11.3.6.2. kongresā vēlējamiem amatiem var deleģēt tikai tos partijas biedrus, kas nav sadarbojušies ar Latvijas PSR un PSRS Drošības komitejas struktūrām,
11.3.6.3. LZS valdes locekļi jāievēlē pa diviem no katra apgabala.
11.3.6.4. LZS valdes un LZS Centrālās revīzijas komisijas locekļu kandidāti, kuri nav ievēlēti, kļūst par LZS valdes vai LZS Centrālās revīzijas komisijas locekļu rezervistiem.

11.4. Partijas kongresu sasauc LZS valde katru gadu līdz pirmajam aprīlim.
11.5. Ārkārtas kongresu sasauc LZS valde, lai izlemtu jautājumus, kuru izšķiršana nav tās vai LZS Centrālās padomes kompetencē.
11.5.1. Ārkārtas kongresa sasaukšanu var ierosināt LZS Centrālā revīzijas komisija vai ne mazāk kā viena desmitā daļa biedru. Ierosinājumu par Ārkārtas kongresa sasaukšanu izskata LZS Centrālās padomes sēdē, atklāti balsojot ne mazāk kā divām trešdaļām klātesošo locekļu.
11.5.2. Ārkārtas kongresa sasaukšanas ierosinātājam ir jānorāda kongresa sasaukšanas iemesls un jānosaka tā darba kārtība. Ārkārtas kongress ir jāsasauc LZS valdei mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas LZS valdes sēdē (11.5.p.) vai LZS Centrālās padomes sēdē (11.5.1.p.).

11.6. Kongresa norises kārtība.

11.6.1. Par kongresa norises laiku, vietu un darba kārtību nodaļām paziņo vismaz trīsdesmit dienas iepriekš.
11.6.2. Kongresu atklāj LZS priekšsēdētājs vai viens no viņa vietniekiem, to vada kongresa ievēlēts prezidijs.
11.6.3. Kongress ir tiesīgs, ja tajā piedalās vairāk nekā puse izvirzīto delegātu.
11.6.4. Lēmums kongresā ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā 1/2 klātesošo delegātu. LZS priekšsēdētājs, viņa pirmais vietnieks un vietnieks ir ievēlēti, ja par viņiem ir nobalsojusi vairāk kā 1/2 klātesošo delegātu. Ja vēlēšanās piedalās vairāk nekā divi kandidāti un neviens nesaņem absolūto balsu vairākumu, otrajā kārtā notiek balsošana par diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ievēlēts ir tas, kurš saņem vairāk balsu.
11.6.5. Lēmumu par LZS likvidēšanu vai nosaukuma maiņu, vai partijas programmas maiņu no centriskas uz labēju vai kreisu var pieņemt, ja kongresā piedalās divas trešdaļas izvirzīto delegātu un par šo lēmumu nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas reģistrēto delegātu.
11.6.6. LZS priekšsēdētāja, viņa vietnieku, LZS valdes locekļu, LZS Centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētāja, LZS Centrālās revīzijas komisijas un Goda tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas notiek aizklāti. Ja kongress ierosina un aizklātumu nepieprasa vismaz desmitā daļa reģistrēto delegātu, vēlēšanas var notikt atklāti.
11.6.7. Kongresa darbu protokolē kongresa ievēlēts sekretariāts, protokolu paraksta priekšsēdētājs un protokolētāji.


12. LZS valde, tās darbības termiņš un sastāvs, valdes priekšsēdētāja un locekļu tiesības un pienākumi.


12.1. LZS valde ir partijas izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv partiju, koordinē tās darbību.
12.2. LZS valde sastāv no kongresā ievēlēta partijas priekšsēdētāja, viņa pirmā un otrā vietnieka un desmit valdes locekļiem (pa diviem no katra apgabala). Partijas priekšsēdētājs valdē pilda Politisko partiju likumā noteiktos partijas priekšsēdētāja pienākumus. Valdes darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās LZS Centrālajā padomē apstiprināts ģenerālsekretārs.
12.3.LZS valde sava pirmajā sēdē pēc kārtējā kongresa sadala pienākumus starp LZS valdes priekšsēdētāju, viņa vietniekiem un valdes locekļiem. Pienākumu sadali publicē partijas mājas lapā internetā.
12.4. LZS valdes pilnvaras ir spēkā divus gadus un beidzas ar brīdi, kad kongress ir apstiprinājis jaunās valdes vēlēšanu rezultātus.
12.5. valdes locekļu tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi:
12.5.1. LZS priekšsēdētājs bez īpaša pilnvarojuma pārstāv partiju atsevišķi, visos ar partiju saistītos jautājumos. Pārstāvot partiju var lietot amata nosaukumu “Valdes priekšsēdētājs”.
12.5.2. LZS priekšsēdētāja vietnieki un LZS valdes locekļi var pārstāvēt partiju atsevišķi, pamatojoties uz LZS valdes pilnvarojumu. Bez šāda pilnvarojuma pārējie valdes locekļi pārstāv partiju kopīgi.

12.6. LZS priekšsēdētājs:
12.6.1. vada LZS valdes sēdes;
12.6.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv un izsaka partijas viedokli plašsaziņas līdzekļos;
12.6.3. paraksta lēmumus un partijas finanšu dokumentus;
12.6.4. iesaka LZS Centrālajai padomei ģenerālsekretāra kandidatūru;
12.6.5. pilnvaro partijas biedrus atsevišķu uzdevumu veikšanai;
12.6.6. atbild par statūtu, kongresa lēmumu un programmas izpildi.

12.7. LZS valdes sēdēs ir jāpiedalās apgabalu koordinatoriem, bet viņu prombūtnes laikā viņu vietniekiem. Ministri un frakcijas deputāti, ja viņi ir LZS biedri, kā arī Goda tiesas priekšsēdētājs un LZS Centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētājs var piedalīties valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

12.8. Ja LZS valdes loceklis nav apmeklējis pusi no valdes sēdēm pusgada laikā, nepildījis vai nepienācīgi pildījis pienākumus, nodarījis kaitējumu partijas interesēm vai zaudējis uzticību, LZS valde var ierosināt Biedru sapulcei (kongresam) atcelt viņu no amata pirms termiņa un apstiprināt nākamo kandidātu uz LZS valdes locekļa amatu no kongresa laikā valdes vēlēšanām izvirzīto un valdē neiekļuvušo kandidātu saraksta.
12.9. LZS valdes sēdes rīko pēc LZS priekšsēdētāja vai viņa vietnieka iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa ne mazāk kā trešdaļa tās locekļu. Sēdes var būt atklātas un slēgtas.
12.10. LZS valdes sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no tās locekļiem, tajā skaitā priekšsēdētājs vai viens no viņa vietniekiem. Lēmumus pieņem ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Ja balsis dalās līdzīgi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

12.11. LZS valdes pienākumi ir:

12.11.1. organizēt LZS programmas, kongresa, LZS Centrālās padomes lēmumu un nolikumu izpildi;
12.11.2. sniegt pārskatu LZS Centrālajai padomei par darbību LZS Centrālās padomes sēžu starplaikos; 
12.11.3. rast līdzekļus, lai pēc iespējas pilnīgāk sasniegtu statūtos noteiktos LZS mērķus, vest nodaļu reģistrus un pilnvarot personas veikt ierakstus partijas biedru reģistrā, nodrošināt partijas lietvedības un darbības atbilstību Politisko partiju likumam ; 
12.11.4. pārstāvēt partijas intereses; 
12.11.5. pieņemt darbā partijas štata darbiniekus; 
12.11.6. apstiprināt un dot atļauju izgatavot partijas simboliku; 
12.11.7. apstiprināt komisiju un darbu grupu vadītājus, kā arī izskatīt komisiju un darba grupu ierosinājumus; 
12.11.8. nodaļu, citu institūciju likvidēšanas gadījumā pārņemt attiecīgās institūcijas naudas līdzekļus, īpašumu un arhīvu; 
12.11.9. apstiprināt jaunu biedru uzņemšanu un lemt par biedru izslēgšanu no partijas; 
12.11.10. uzraudzīt statūtu ievērošanu.
12.12. LZS valde par finansiālo stāvokli partijā LZS Centrālajai padomei atskaitās reizi ceturksnī.

12.13. LZS valde var izveidot komisijas un darba grupas, kas darbojas uz LZS valdes apstiprinātu nolikumu pamata. Komisiju un darba grupu vadītājus apstiprina LZS valde.


13. Saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūve, ievēlēšanas kārtība, kompetence, lēmumu pieņemšanas kārtība un pilnvaru termiņš, kā arī zvērināta revidenta iecelšanas kārtība un pilnvaru termiņš.


13.1. LZS Centrālā revīzijas komisija.

13.1.1. LZS Centrālā revīzijas komisija sastāv no tās priekšsēdētāja, viņa vietnieka, komisijas sekretāra un diviem biedriem.
13.1.2. LZS Centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētāju un revīzijas komisiju ievēlē kongresā, nosakot pilnvaru termiņu divus gadus ar pārvēlēšanas tiesībām, no tiem kongresa delegātiem, kas neieņem amatus partijas LZS Centrālajā padomē un LZS valdē.
13.1.3. LZS Centrālā revīzijas komisija:
13.1.3.1. kontrolē partijas programmas, statūtu un nolikumu ievērošanu;
13.1.3.2. LZS Centrālās padomes un LZS valdes finansiālo un saimniecisko darbību, veic partijas naudas, mantas un īpašuma revīziju un par to sniedz pārskatu kongresam;
13.1.3.3. izskata sūdzības par LZS Centrālo padomi, LZS valdi un nodaļu darbu, par citu šajos statūtos minēto institūciju darbu, kā arī par revīzijas komisijām (revidentiem).
13.1.4. LZS Centrālās revīzijas komisijas sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no komisijas biedriem.
Sēdes vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Lēmumus pieņem ar klātesošo komisijas biedru balsu vairākumu. Ja balsis dalās, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

13.1.5. Zvērināts revidents:
13.1.6. ne retāk kā reizi gadā partijas finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents.
13.1.7. zvērinātu revidentu pieaicinot, viņa kandidatūru izvēlas LZS Centrālā revīzijas komisija, kuras lēmumu apstiprina un līgumu ar revidentu slēdz partijas priekšsēdētājs.
13.1.8. zvērinātu revidentu pieaicina pēc LZS Centrālās revīzijas komisijas ieskata uz pilnu kārtējo partijas finanšu gadu vai uz konkrēta pārskata vai deklarācijas sagatavošanu, kas ir arī viņa pilnvaru termiņš.


14. Kārtība, kādā tiek izdarīti grozījumi partijas statūtos un programmā.

14.1. Kongress, kurā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas izvirzīto delegātu, ar vismaz divām trešdaļām klātesošo delegātu balsu ir tiesīgs izdarīt grozījumus LZS statūtos un programmā.


15. Partijas biedriem piemērojamie disciplinārsodi, to piemērošanas priekšnoteikumi un kārtība.

15.1. Brīdinājums.
15.2. Izslēgšana no partijas šajos Statūtos noteiktā kārtībā.
15.3. Disciplinārsodus partijas biedram piemēro par partijas statūtu neievērošanu vai pārkāpšanu, tai skaitā darbību vai publiskiem iebildumiem ārpus partijas pretēji partijas programmai, LZS Centrālās padomes vai LZS valdes pieņemtajiem lēmumiem, pret partijas dokumentos ierakstītajām pamatnostādnēm.
15.4. Disciplinārsodus partijas biedram uzliek ar nodaļas vai LZS valdes lēmumu.
15.5. Lēmumam par biedra izslēgšanu vai disciplināru sodīšanu ar brīdinājumu var prasīt Goda tiesas atzinumu.


16.Kārtība, kādā tiek izvirzīti un apstiprināti deputātu kandidāti Saeimas, Republikas pilsētu un novadu domju un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

16.1.Saeimas deputātu kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība.
16.1.1. Saeimas deputātu kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtību nosaka Saeimas deputātu kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas nolikums, ko ne vēlāk kā gadu pirms kārtējām vēlēšanām apstiprina LZS Centrālā padome ievērojot sekojošus nosacījumus:
16.1.2. tiesības izvirzīt Saeimas deputātu kandidātus ir visām LZS statūtos minētām LZS institūcijām (vietējām, apgabalu un centrālām).
16.1.3. Institūciju izvirzīto kandidātu sarakstus apkopo pa vēlēšanu apgabaliem un apspriež apgabalu pilnsapulcēs. Uz pilnsapulču lēmumu pamata LZS valde sagatavo kandidātu sarakstu projektus pa vēlēšanu apgabaliem.
16.1.4. Kandidātu sarakstus apstiprina LZS Centrālā padome.
16.1.5. Ja partija Saeimas vēlēšanās piedalās apvienībā ar citām politiskām partijām, tad apvienības veidošanu un vietu sadalījumu kandidātu sarakstos starp apvienības dalībniekiem apstiprina LZS Centrālā padome.

16.2.Pašvaldību domju deputātu kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība.
16.2.1. Pašvaldību domju vēlēšanām deputātu kandidātus izvirza attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošie vai strādājošie LZS biedri, bet kandidātu sarakstu apstiprina attiecīgas pašvaldības teritorijā darbojošās LZS nodaļas biedru pilnsapulce.
16.2.2. Ja pašvaldības teritorijā darbojas vairākas nodaļas, tad kandidātus izvirza katra nodaļa, bet kandidātu saraksts tiek apstiprināts nodaļu kopsapulcē.
16.2.3. LZS Centrālā padome var izdot rekomendējošus metodiskos norādījumus par pašvaldību domju deputātu kandidātu izvirzīšanu un apstiprināšanu.
16.3. Eiropas Parlamenta vēlēšanām deputātu kandidātus izvirza LZS valde, pamatojoties uz nodaļu un apgabalu pilnsapulču priekšlikumiem. Kandidātu sarakstu apstiprina LZS Centrālā padome.


17. Partijas manta, līdzekļi un finansēšanas kārtība.

17.1. LZS ir sava manta, kā arī finanšu līdzekļi.
17.2. Partijas finansēšanu nosaka ar partiju finansēšanu saistītie valstī spēkā esošie normatīvie tiesību akti.

17.3. Partijas līdzekļus veido:
17.3.1. biedru naudas un iestāšanās naudas,
17.3.2. fizisko personu dāvinājumi (ziedojumi),
17.3.3. ienākumi no partijas atklātas saimnieciskās darbības, kurai nav peļņas gūšanas rakstura un nolūka.
17.4. Partijas ienākumus drīkst izmantot statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Ienākumus, kas gūti partijas veiktās darbības rezultātā, nedrīkst sadalīt starp partijas biedriem vai dibinātājiem.
17.5. Partija kārto grāmatvedības uzskaiti un atskaites saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem tiesību aktiem.


18. LZS darbības izbeigšana.

18.1. Partijas darbība izbeidzas ar biedru sapulces lēmumu.
18.1.1. Ja kongresā, kurā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas reģistrēto delegātu, ar vismaz divām trešdaļām klātesošo delegātu balsu pieņemts lēmums par partijas darbības izbeigšanu, tad kongress ievēlē partijas likvidācijas komisiju, kas izstrādā mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas kārtību, nokārto LZS prasības un pienākumus pret juridiskajām un fiziskajām personām atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem tiesību aktiem.
18.1.2. Par veikto partijas likvidēšanas darbu komisija sniedz ziņojumu tās sasauktajam kongresam, kas par saņemto paziņojumu pieņem attiecīgu lēmumu.

18.2. Partijas darbība izbeidzas uz cita likumā noteiktā pamata, ja iestājušies tam atbilstoši apstākļi.

Pielikumā: 1. Partijas simbolikas paraugs uz 1 (vienas) lpp.

LZS priekšsēdētājs

Augusts Brigmanis

Pielikums Nr.1 pie PP LZS statūtiem

Apstiprinātiem LZS kongresā 2007. gada 2. novembrī
ar grozījumiem apstiprinātiem LZS kongresā 2010. gada 27. martā un 2016. gada 16. aprīlī


Latvijas Zemnieku savienība

Simbolikas paraugs

 

LZS priekšsēdētājs

Augusts Brigmanis