Izglītības ministrs Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentam akcentē Latvijas pieredzi valsts un nevalstiskā sektora sadarbībai sporta jomā

Šodien, 2011.gada 19.februārī, tiekoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentu Žaku Rogi, izglītības un zinātnes ministrs un Latvijas Nacionālās sporta padomes priekšsēdētājs Rolands Broks iepazīstināja viesi un akcentēja viņam Latvijas labo pieredzi valsts un nevalstiskā sektora sadarbībai sporta jomā.

Ministrs uzsvēra: „Šī sadarbība ir būtisks priekšnoteikums sekmīgai sporta sistēmas pastāvēšanai un attīstībai”, piebilstot, ka sporta jomai svarīgie jautājumi tiek izdiskutēti un lēmumi darba grupās un komisijās tiek pieņemti kopā ar partneriem; Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji regulāri piedalās nevalstisko organizāciju rīkotajos pasākumos un forumos; savukārt sporta organizāciju pārstāvji iesaistās valdības un Saeimas darbā.

R.Broks informēja SOK prezidentu, ka IZM ir augstākā par sportu atbildīgā valsts institūcija Latvijā, kuras galvenais uzdevums ir izstrādāt un īstenot vienotu valsts sporta politiku; sadarbības stiprināšanai starp valsti un nevalstiskajām sporta organizācijām ir izveidota Latvijas Nacionālā sporta padome. Savukārt līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu, IZM ir atbildīga arī par starptautiski vienotas Eiropas Savienības (ES) sporta politikas veidošanu. Aktīvi iesaistoties ES Sporta programmas izstrādē, Latvija aizstāv nepieciešamību Eiropas mērogā risināt jautājumus par veselīgu un aktīvu dzīvesveidu un sporta attīstību, par infrastruktūras uzlabošanu u.c.

Runājot par valsts un sabiedrisko sporta organizāciju sadarbības vēsturi, R.Broks atzīmēja, ka tai ir gandrīz 90 gadus senas tradīcijas. Proti, 1922.gada 23.aprīlī tika dibināta Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un tika pieņemts lēmums, ka tā atradīsies Valsts prezidenta protekcijā. Savukārt 1936.gadā tika pieņemts likums „Par fizisko kultūru un sporta organizācijām”, kurā pirmo reizi juridiski tika nostiprināti sporta organizāciju apvienību darbības principi un kompetence, kā arī – LOK kompetence, proti – nodrošināt sadarbību ar SOK un nacionālām olimpiskām komitejām. Minētā kārtība pastāvēja līdz 1940.gadam. Savukārt 1988.gadā – pusotru gadu pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, tika atjaunota LOK, līdz ar to tika atbalstīta arī sporta federāciju un sporta klubu darbība Latvijā.

Ministrs minēja, ka valsts sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām ir noteikta nacionālā līmeņa dokumentos. Piemēram, Sporta likums nosaka sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus; valsts, pašvaldību un sporta organizāciju sadarbību un pamatuzdevumus sporta attīstībā un finansēšanā; kā arī principus, kas ievērojami, iesaistoties starptautiskajā sporta kustībā. Savukārt Latvijas sporta politikas mērķis noteikts valdībā apstiprinātajās „Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.-2012.gadam”: veidot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ir definēti četri darbības virzieni:

1.    bērnu un jauniešu sports;

2.    augstu sasniegumu sports;

3.    sports visiem (tautas sports);

4.    sports cilvēkiem ar invaliditāti.

Sporta politikas pamatnostādņu īstenošanai valdībā apstiprināta „Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam”. Savukārt līdz ar Sporta likuma pieņemšanu 2002.gadā būtiski palielināta LOK loma, nosakot, ka tā vada un koordinē olimpisko kustību, īsteno konkrētas programmas:

1.    olimpiskās izglītības programmu;

2.    olimpiskās kustības jaunatnes programmu;

3.    olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu;

4.    sporta veidu attīstības programmu;

5.    programmu valsts labāko sportistu dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.

Latvijā vairāk nekā 80 nevalstiskajām organizācijām – atzītajām sporta federācijām – valsts deleģējusi tiesības vadīt, koordinēt un atbildēt par sporta veidu attīstību, pārstāvēt valsti starptautiskajās organizācijās, kā arī deleģējusi 23 nozīmīgus sporta nozares uzdevumus. Veiksmīga sadarbība IZM izveidojusies gan ar LOK, gan ar citiem partneriem, piemēram, Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Paralimpisko komiteju, Latvijas Pašvaldību savienību.

Ministrs uzsvēra, ka pēdējos gados būtiski palielinājusies nevalstisko organizāciju loma sportam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošanā, jo gandrīz 70% valsts sporta budžeta ir uzticēti nevalstiskajam sektoram: „Mēs vadāmies pēc principa, lai nauda pēc iespējas ātrāk un racionālāk nonāk pie savas tiešās mērķauditorijas – pie sportistiem”.

Runājot par finansējumu, R.Broks teica, ka kopš krīzes valsts budžeta finansējums sporta nozarei samazināts par aptuveni 65%, tomēr sadarbībā ar partneriem un pašvaldībām, IZM nodrošinājusi finansējumu nozīmīgākajām sporta programmām. To apliecina piemēram, Pekinas un Vankūveras olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas, Latvijas sportistu augstie panākumi Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās.

Noslēgumā ministrs pauda pateicību Ž.Rogem par ieguldījumu cīņā pret dopingu sportā, kas ir būtiski, lai rūpētos gan par sportistu veselību, gan ievērotu godīgas spēles principus sportā, kā arī pauda pārliecību, ka SOK prezidenta vizīte Latvijā ir nozīmīgs atskaites punkts mūsu valsts sporta nozares attīstībā.

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministra padomniece
komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
http://www.izm.gov.lv