Latvijas Zemnieku savienība kongresā aicina izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā

Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā, pulcējoties vairāk nekā 200 LZS biedriem no visas Latvijas, tai skaitā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pašvaldību vadītājiem un ZZS Saeimas frakcijas deputātiem, nolemts rosināt Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā un pārtikas ražošanas nozarēs. Tas nepieciešams, lai steidzamības kārtā risinātu jautājumus, kā samazināt vietējo produktu ražošanas cenas, nodrošināt to pieejamību un nepieļaut zemnieku saimniecību bankrotus, situācijai saasinoties gan augsto energoresursu cenu, gan Krievijas sāktās karadarbības Ukrainā dēļ. Tik pat steidzīgi jālemj par pārtikas stratēģisko rezervju veidošanu un pieejamību Latvijā ārkārtas apstākļiem.

Kongresā liela uzmanība tika veltīta diskusijām par partijas redzējumu stiprināt pašvaldību lomu ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, kā arī Latvijas izaugsmes veicināšanā, aptverot drošības, ekonomikas, lauksaimniecības un izglītības nozares, secinot, ka tieši lauksaimniecības nozare šobrīd ir kritiskas situācijas priekšā.

Turpina Armands Krauze, LZS priekšsēdētājs: "Man nav šaubu, ka Latvijas lauksaimnieki var saražot un apgādāt iekšējo pieprasījumu. Vēl vairāk – Latvijai ir nepieciešamā kapacitāte, lai šobrīd nodrošinātu lauksaimniecības produktus arī Vidusāzijai, Āfrikai un citiem reģioniem. Turklāt graudaugu eksports noturētu ostās pārkrauto kravu krītošos apjomus noteiktā līmenī. Tomēr mēs nedrīkstam atļauties ignorēt ārējos faktorus, kas šobrīd vietējo produkciju ievērojami sadārdzina. Diemžēl izejvielu deficīts, elektroenerģijas, degvielas, minerālmēslu izmaksas, kā arī nodokļu slogs atstāj būtisku ietekmi uz produkcijas gala cenām, kas ietekmēs patēriņu un iedzīvotāju pirktspēju, jo īpaši mazaizsargāto iedzīvotāju grupās. Ja Kariņa valdība nemodīsies un neaizstāvēs nozares intereses, esam nopietnas lauksaimniecības nozares krīzes priekšvakarā. Ņemot vērā esošo situāciju, steidzamības kārtībā būtu arī jāpārskata Latvijas izstrādātais lauksaimniecības stratēģiskais plāns 2023-2027. gadam, primāro fokusu un resursus virzot uz pārtikas ražošanu."

Tāpat viņš norāda, ka šobrīd, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vairāk kā jebkad ir vajadzīga izlēmīga un operatīva Latvijas valdības rīcība attiecībā uz pārtikas stratēģisko rezervju veidošanu un pārtikas produktu nodrošinājumu katram Latvijas iedzīvotājam ārkārtējiem apstākļiem, tādējādi rūpējoties par pārtikas piegādes drošību.

"Valsts pienākums ir veidot gan pārtikas, gan energoresursu stratēģiskos krājumus un glabāt šos krājums Latvijas Republikas teritorijā. Ukraina ir skaudra, sāpīga un bieži vien neizturama mācību stunda, tomēr, noliekot emocijas, mums ir jāmācās no visas Eiropas vērtību cīnītājiem – ukraiņiem-, apzinoties, ka ārkārtas situācijās neiet secen ne straujš importa pārtikas apsīkums, nedz arī neviens nav pasargāts no kuģu neienākšanas ostās, līdz ar to jau tagad Latvijas valstij ir jāatbild uz jautājumiem, kāda būtu mūsu rīcība ārkārtas apstākļos, kas ir ne tikai karš?" uzsver A. Krauze.

Arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis norāda, ka diemžēl valdības rīcība, risinot krīzes un arī ikdienas jautājumus, ir neapmierinoša. "Bieži vien lēmumi, ja tādi arī seko, ir novēloti, risinājumi nav izdiskutēti un ir nepietiekami, nepārtraukti dzēšot ugunsgrēkus. Piemēram, jau pirms vairākām nedēļām aicinājām straujas naftas cenu kāpuma apstākļos mazināt akcīzi degvielai un atteikties no biodegvielas piejaukuma degvielai, kas vēl būtiskāk palielinās cenas un mazinās mūsu lauksaimnieku konkurētspēju. Nozarei svarīgu jautājumu risināšanā valdība primāri domā par savu politisko kapitālu, noraidot pragmatiskus opozīcijas priekšlikumus. Uzskatu, ka mūsu valsts nākotne jābalsta reālos darbos un apņēmīgā rīcībā. Atbildīgos un izlēmīgos līderos," uzsver Uldis Augulis, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs.

Administratīvi teritoriālā reforma – brāķis!

Analizējot administratīvi teritoriālo reformu, LZS pārstāvji uzsvēra, ka tā tika izstrādāta un īstenota

nedemokrātiskā veidā, ignorējot vietējo iedzīvotāju intereses un ekonomiski nepamatoti izveidojot vienas no lielākajām vietējām pašvaldībām Eiropā. Līdzās vairākiem trūkumiem, satraucoši ir fakti, ka pašvaldību finanšu daļa valsts kopbudžetā turpina samazināties, lai gan vienlaikus valdība nodod pašvaldībām aizvien jaunus uzdevumus bez finansējuma; reģionos vērojama pieaugoša attīstības nevienmērība; tāpat Pašvaldību likumprojektā ir centieni pašvaldībām atņemt patstāvību, tās pārvēršot par vienveidīgas politikas īstenotājām visā valsts teritorijā.

Turpina Viktors Valainis, LZS ministru prezidenta kandidāts: "Bez dziļākas jēgas pārzīmējot robežas ir radīts apjukums un neērtības cilvēkiem, solītā nauda izaugsmei ir pārvērtusies simtos miljonu pašvaldībām atņemtas naudas par labu valstij. Pašvaldībām budžetu pieaugums šogad ir vidēji 3%, bet tas nesedz pat inflācijas pieaugumu, pretstatā valsts budžeta ieņēmumu pieaugumam kas ir 10%. Reformas turpinājumā nepieciešams atbalstīt tās jaunā administratīvā dalījuma iespējas, kas kompensē negatīvos efektus un pavairo pozitīvo efektu no mēroga ekonomijas. Karadarbības Ukrainā dēļ un esošās enerģētiskās krīzes apstākļos jāstiprina pašvaldību kapacitāte. Mēs jau tagad redzam, cik veiksmīgi pašvaldības sevi ir parādījušas gan Covid-19 krīzes, gan Ukrainas bēgļu uzņemšanas pasākumos, uz saviem pleciem iznesot faktiski grūtāko. Jāatceras, ka Latvija ir tik stipra, cik stipri ir Latvijas reģioni."