Noslēdzies Zaļo un Zemnieku savienības atbalstītais projekts ”Andreja Eglīša dzejas svētki”



Laikā, kad aprit 20 gadi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas un ir izaugusi jaunā paaudze, kura pati nav piedalījusies šajos valstiski nozīmīgajos notikumos, aizdomājos par to, kas ir Latvija, ko Latvijas vārds nozīmē mūsu jauniešiem. Mēs zinām, ka šī paaudze patriotismu mācās no mūsu – vecāku, skolotāju stāstiem.  Mēs saprotam, cik svarīga nozīme ir jauniešu patriotiskai audzināšanai. Kas tad ir patriotisms? Patriotisms ir lepnums par savu tēvzemi, tās mīlestība un cienīšana. Patriotisms var izpausties neskaitāmos veidos, pat gluži ikdienišķās dzīves situācijās, kā arī  cieņā pret mūsu tautas ievērojamiem un neaizmirstamiem cilvēkiem. Viens no šādiem cilvēkiem, kas savu dzīvi bija veltījis Latvijas tautai, kas savā dzejā  aicināja veicināt Tēvzemes mīlestību, godā turēt savu valodu, bija latviešu dzejnieks Andrejs Eglītis.

Sagaidot Andreja Eglīša 100 gadadienu, vairākās Latvijas pilsētās tika īstenots projekts  vidusskolēniem ”Andreja Eglīša dzejas svētki”. Tieši jauniešu patriotiskā izglītošana ir galvenais mērķis, kādēļ projekta norisi atbalstīja arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kura uzskata , ka ir svarīgi atbalstīt patriotisko audzināšanu skolās, ka izglītības uzdevums ir noteikt atbildīgu Latvijas pilsoņu un savas valsts patriotu audzināšanu.

Man bija tā iespēja vairāku nedēļu garumā kopā ar teātra un kino aktrisi Irinu Tomsoni un Daugavpils teātra aktieriem - Māri Korsieti, Viesturu Renci un Ritvaru Gailumu  piedalīties  projekta "Andreja Eglīša Dzejas svētki" ceturtās atlases kārtas dalībnieku snieguma vērtēšanā. Projekta idejas autors un īstenotājs ir režisors Māris Druva. Viņu  mēs pazīstam arī  kā romāna ”Vidusskola” autoru.

Māris Druva dzimis 1950. gada 2. augustā Omskas apgabalā Belastokas sādžā. Krievijā pavadīti pirmie seši dzīves gadi. Ārpus dzimtenes pavadītais laiks, pārdzīvojumi, ģimenes ilgas pēc Latvijas ir tas, kas Mārim liek  ieguldīt savu darbu, idejas, strādājot ar skolu jauniešiem. Māris ir teicis:"Lai dzīvi piepildītu - tajā ir jāpiedalās." Nu, tad Māris arī piedalās! Bez tam A.Eglītis tieši M. Druvam ir uzticējis  vienu no savām pēdējām videointervijām, kas notika  2003. g. 18. jūnijā.

Bija patīkami redzēt, cik liela bija skolēnu aktivitāte, ņemot dalību  šajā projektā. Šogad konkursā piedalījās jaunieši no Talsu, Preiļu, Balvu, Bauskas, Līvānu  un Daugavpils reģionu skolām. Jaunieši lasīja Andreja Eglīša, Ārijas Elksnes, kā arī vienu savu vai sava skolasbiedra sacerētu dzejoli. Visos pasākumos uz notiekošo no skatuves noraudzījās J.Anmaņa gleznotais Andrejs Eglītis.

Latvija ir dziedātāju tauta. Arī Andrejs Eglītis ir teicis :”Visiem dzejoļiem es dzirdu cauri mūziku”. Ar mūzikas skaņām caurvīti bija pasākumi Latvijas reģionu skolās. Man kā cilvēkam ar muzikālo izglītību īpaši bija prieks par to, ka vidusskolas posmā ļoti aktīvi ir  zēni – paši sacer dzeju, runā to, spēlē kādu instrumentu, dzied.

18 jaunieši bija tie veiksmīgie, kas tika izvirzīti uz projekta "Andreja Eglīša Dzejas svētki" noslēguma pasākumiem  Daugavpils teātrī 3. un 4.aprīlī. Par atbalstu pasākumu norisei  Daugavpils teātrī jāpateicas arī personīgi ZZS deputātam Rihardam Eigimam.

Pirmajā dienā notika dzejas  konkursa finālskate. No Daugavpils teātra skatuves tika skandēta A.Eglīša,  Ā.Elksnes dzeja. Jaunieši uzstājās pārliecinoši, ar radošu pieeju savam priekšnesumam.
Visi finālisti saņēma Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Pateicības rakstus par piedalīšanos šajā projektā. Par veiksmīgāko  tika atzīts  Emīls Sietiņš no Iecavas vidusskolas.

4.aprīlī  tika demonstrēts uzvedums "Dievs, tava zeme deg"." Uzveduma motīvs ”Neaizbrauksim, paliksim, nesadegsim!”

Uzvedums stāstīja par 1944.gada rudeni, kad Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcā pēdējo reizi tiek atskaņota leģendārā Andreja Eglīša un Lūcijas Garūtas kantāte „Dievs, Tava zeme deg!", un tās klausītāji pēc noklausīšanās dodas uz ostu, lai sāktu bēgļu gaitas. Kāds aicina teikt atvadu vārdus dzimtajai zemei, nodziedāt pēdējo dziesmu Latvijai, beidzamo reizi ar plaukstām pieskarties Dzimtenes zemei. Bet šis uzvedums nebija tikai par pagātni, ar to ieceres autors un režisors Māris Druva šodien aicināja „Neaizbrauksim! Paliksim! Nesadegsim!".

18 vidusskolēni  no Latvijas reģionu skolām, Uškānu ģimenes ansamblis, Daugavpils novada kultūras centra teātra trupa „Trešais variants" un Kalkūnes pagasta Bērnu un jauniešu teātra studija „Kamolītis", Daugavpils Mūzikas vidusskolas koris un Daugavpils pilsētas skolnieki kopā ar profesionāliem aktieriem darbojās uz Daugavpils teātra skatuves. Uzvedums bija emocijām bagāts.  Skatītāju zāle bija pilna. Daudzu acīs bija asaras. Šīs emocijas spēcīgākas padarīja arī tas, ka uzvedumā skanēja oriģinālais kantātes „Dievs, Tava zeme deg!" 1944. gada ieraksts. Tas apliecina vien to, ka cilvēkiem ir nepieciešami šādi pasākumi, kas liek aizdomāties par pagātni un ielūkoties tajā ar šodienas acīm.

Tā  bija brīnišķīga patriotisma stunda kā latviešu, tā cittautiešu jauniešiem.   A.Eglīti runāja arī puiši, kuru dzimtā valoda nav latviešu.  Prieks bija par to, ko spēj mūsu jaunieši!

Svarīgi ir motivēt arī cilvēkus, kuri savos reģionos bija šī pasākuma dvēselītes. Izglītības un zinātnes
ministrijas Atzinības rakstus Par atbalstu un ieguldīto darbu projekta "Andreja Eglīša dzejas svētki"
īstenošanā saņēma  Preiļu Valsts ģimnāzijas skolotāja Silvija Kivko,  Dagdas vidusskolas skolotāja Zinaida Konošonoka,  Talsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Gita Ernstsone,  Balvu Amatniecības skolas teātra studijas "Kaditelis" vadītāja Iveta Supe,  Bauskas 1. vidusskolas skolotāja Vija Cerusa, Līvānu  1.vidusskolas skolotāja Sandra Kivleniece, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Valodu centra vadītāja Ilona Bohāne.

Nākošgad  dzejniekam A.Eglītim- 100! Uz tikšanos Andreja Eglīša dzejas svētkos  2012.gadā!!!


Dace Reinika,

10. Saeimas deputāte un  
 Bērnu un jauniešu apakškomisijas vadītāja


LZS jauniešu koris PA SAULEI iegūst 1.pakāpes dip...
Šogad tiks efektivizēta sabiedriskā transporta sis...

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://www.lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter