Tiesiskuma koalīcija noraida ZZS sagatavoto likumprojektu “Par eiro ieviešanas termiņu”

Neatbalstītā likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijas Republikā, ņemot vērā sabiedrības intereses. Likumprojekts nosaka, ka par eiro ieviešanas termiņu lemj Saeima un nodod to tautai galīgai izlemšanai.

D.Reizniece-Ozola, deputāte: „Eirozonas krīzes situācijā absolūtais vairākums Eiropas Savienības valstu, kas šobrīd nav eirozonas valstis, atšķirībā no Latvijas, nesaskata vajadzību stāties eirozonā. Iespējams, ka Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks ir izrēķinājuši, ka Latvijas ekonomiskos rādītājus noturēt konverģences kritēriju robežās nevarēs daudz ilgāk par 2014.gada 1.janvāri, un ka ilgi vairs nevarēs nedz saviem iedzīvotājiem, nedz arī Eiropai iestāstīt, cik izcils ir Dombrovska valdības kultivētais Latvijas veiksmes stāsts ar faktisku demogrāfisko katastrofu, ikgadēju 30 tūkstošu emigrantu plūdiem, rekordlielu privātpersonu parādu jūgu un katru piekto iedzīvotāju tuvu nabadzības slieksnim. Ar izcilu nesaimniecisku darbību, Krājbankas likvidāciju, Hipotēkas bankas pārdošanu, izgāztu vilcienu konkursu, nejēdzīgu radaru iepirkumu, naudas nepārtrauktu iepludināšanu Airbalticā, uzņēmumu padomju atjaunošanu un plānoto algu dubultošanu valsts kapitālsabiedrībās. Iespējams, ka šīs valdības laikā radītā absolūtā krīze ir acīmredzama un, iespējams, šis ir iemesls, kādēļ valdība vēl mēģina ielekt krīzes skartās eirozonas vilcienā, lai noņemtu no sevis politisko atbildību.”

ZZS norāda, ka 2003.gada 16.aprīlī Latvija parakstīja līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai, taču no šī līguma neizriet ierobežojums Latvijai lemt par ieviešanas termiņiem.

ZZS vērš uzmanību, ka Latvijas sabiedrībā atbalsts eiro ieviešanai šobrīd ir kritiski zems. Sabiedriskās domas pētījumu aģentūras SKDS 2012. gada augusta mēneša aptauja liecina, ka pāreju no lata uz eiro augusta mēnesī neatbalstīja 59% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt tikai 3% iedzīvotāju šādu pāreju atbalstīja pilnībā.

ZZS jau 2012. gada 10. septembra paziņojumā presei norādīja, ka jāturpina darbs pie valsts makroekonomiskās situācijas uzlabošanas un virzība uz Māstrihtas kritēriju izpildi, taču lēmumu, KAD Latvijai būtu jāpievienojas eirozonai, valdība nedrīkst pieņemt voluntāri, bez sabiedrības vairākuma atbalsta un, neieklausoties pretrunīgos ekonomikas ekspertu viedokļos.

Ņemot vērā ES kritisko finanšu situāciju, nogaidoša pozīcija par eiro ieviešanu ir arī vairākās citās ES valstīs, kas drīzumā plānoja eiro ieviešanu, piemēram, Polijā, Čehijā, Bulgārijā un Ungārijā.

Informāciju sagatavoja: 
Ilona Jurševska,
ZZS biroja vadītāja
26110065