Uzņēmēji prasa lielāku krīzes lēmumu caurspīdīgumu



Ārkārtas situācijas laikā valdības pieņemto lēmumu un nozīmīgu valsts finanšu līdzekļu tērēšanas necaurspīdīgums, kā arī konkrētības un skaidru kritēriju trūkums uzņēmējos vieš bažas par iespējamu resursu negodprātīgu sadalījumu un izsaimniekošanu. Lai kliedētu šīs bažas, Latvijas Zemnieku savienības Uzņēmēju padome (LZS UP) pieprasa detalizētu atskaiti par krīzes novēršanai paredzēto četru miljardu eiro izlietošanu.

Neraugoties uz neskaitāmajiem valdības locekļu publiskiem paziņojumiem, joprojām nav skaidrības par daudziem uzņēmējus uztraucošiem jautājumiem:
- Kur pēkšņi radās lieks miljards eiro Valsts Kasē? Vai šī nauda, vai liela daļa no tās krīzes amortizēšanai tiks ņemta no sociālās apdrošināšanas iemaksu uzkrājuma, kas ir tiešiviena miljarda eiro apmērā?
- Kas bija lēmuma autors tik lielu līdzekļu - četru miljardu eiro tērēšanai - krīzes pārvarēšanai? Kas pieņēma lēmumu par nepilnu trīs miljardu eiro aizņēmumu?
- No kādiem līdzekļiem aizņēmumi tiks atdoti? Vai netiks celti jau tā augstie nodokļi, pārdoti vēl nedaudzie valstij piederošie aktīvi, piemēram, "Latvenergo", "Latvijas Valsts Meži"?
- Līdz šim dīkstāves pabaltiem izmaksāti vien apmēram trīs miljoni jeb apmēram 0,3% no miljarda eiro, kas atradās Valsts kasē un mazāk nekā 0,1% no 4 miljardiem. Kur aizies lielākā daļa, kādus konkrētus pasākumus plānots finansēt?
Uzņēmējiem ir bažas, ka lielu daļu aizņemto līdzekļu „noēdīs” valsts pārvaldes aparāts, bet jāatdod tie būs krīzes dēļ jau tā smagi cietušajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un privātajā sektorā nodarbinātajiem, kas šobrīd jūtas pievilti, jo valdības skaļie solījumi uzņēmējdarbības atbalstam realitātē, lielākoties, netiek nodrošināti.

Līdz ar to uzņēmēji vēlas saņemt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
- Kad tiks pieņemti lēmumi par reālu valsts pārvaldes aparāta un tā izdevumu samazināšanu? Premjera Krišjāņa Kariņa rīkojums ministriem pārskatīt iestāžu izdevumus neliecina par aktīvu, solidāru rīcību ar privāto sektoru, kurā strādājošie saņem niecīgus dīkstāves pabalstus (no 4 līdz 700 eiro), ievērojami samazinātas algas vai bezdarbnieku pabalstus, kamēr valsts pārvaldē strādājošie nereti par samazinātu darba apjomu joprojām saņem pilnu atalgojumu.
- Kādi konkrēti un reāli pieejami instrumenti MVU būs pieejami ekonomiskā krituma pārvarēšanai?

Ārkārtas situācijā valdība sev devusi tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumus, kas ļauj tērēt miljonus bez pienācīgas uzraudzības, apstrīdēšanas, pārbaudes, norāda uzņēmēji. Publiski jau izskanējuši pārmetumi par izglītības un zinātnes ministres partijas biedra, bijušā padomnieka piesaistīšanu 365 000 eiro vērtā izglītības projekta producēšanā, protams, bez konkursa; par, iespējams, ne lētākā piedāvājuma pieņemšanu ķirurģisko masku un respiratoru iepirkumā no Ķīnas. Informācija par iepirkumiem ir pārāk virspusēja un novēlota, kas neļauj gūt pārliecību, ka medicīnas preču iegādei atvēlētie 9,78 miljoni eiro tiks iztērēti godīgi.

Piekrītot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), ka krīzes apstākļos korupcijas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas riski pieaug, kā arī tādēļ, ka detalizēta informācija no sabiedrības tiek slēpta, LZS UP aicina daļu no valsts pārvaldē krīzes laikā neiztērētajiem līdzekļiem novirzīt KNAB krīzes lēmumu kontrolei.

* LZS UP apvieno vairāk nekā 160 dažādu jomu uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo, vadītājus ar mērķi pārstāvēt to intereses, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazināt šķēršļus sekmīgai uzņēmumu darbībai.


Krauze pārmet "neviennozīmīgu attieksmi" ATR komis...
LZS Uzņēmēju padome: Valdības lēmumi MVU atbalstam...

By accepting you will be accessing a service provided by a third-party external to https://www.lzs.lv/

LZS © 1990-2021

Spied Enter