Zemkopības ministrs turpina sarunas ar citu ES valstu lauksaimniecības ministriem par taisnīgiem un godīgiem platību maksājumiem

Piektdien, 12. augustā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Zemkopības ministrijā tikās ar Austrijas federālo lauksaimniecības, mežsaimniecības, ūdenssaimniecības un vides ministru Nikolausu Berlakoviču. Sarunas laikā abi ministri apsprieda Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2013. gada.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs savam Austrijas kolēģim uzsvēra, ka Eiropas Komisijas (EK) pašreizējais priekšlikums par platību maksājumu sadali starp ES dalībvalstīm pēc 2013. gada ir netaisnīgs un negodīgs. Aprēķinot dalībvalstīm nākotnes platību maksājumu aploksnes, ir jāatsakās no vēsturisko ražošanas rādītāju kā kritēriju izmantošanas un, ka nākotnes tiešo maksājumu sistēma ir jābalsta uz objektīviem, reālo situāciju raksturojošiem rādītājiem, tādiem kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, izmaksas lauksaimniecības zemes saglabāšanai, piemēram, lauksaimniecības tehnikas izmaksas, amortizācija, degvielas izmaksas.

„Zemkopības ministrija neatbalsta tādu platības maksājumu izlīdzināšanas metodi, kādu šobrīd ir piedāvājusi Eiropas Komisija, kad Latvijas lauksaimnieki netiek uzskatīti par līdzvērtīgiem Eiropas Savienības tirgus dalībniekiem. Platību maksājumi Latvijas lauksaimniekiem nedrīkst būt zemāki par 85 procentiem no Eiropas Savienības vidējā maksājumu līmeņa par hektāru. Mēs turpināsim meklēt sabiedrotos, lai panāktu Eiropas Komisijas piedāvājuma pārskatīšanu. Nākotnē tiešo maksājumu sistēmai ir jābalstās uz objektīviem kritērijiem, nevis vēsturiskiem un šīsdienas situācijai neatbilstošiem datiem,” sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Austrijas federālais lauksaimniecības, mežsaimniecības, ūdenssaimniecības un vides ministrs Nikolauss Berlakovičs tikšanās laikā Jānim Dūklavam pauda izpratni par Latvijas reakciju uz EK priekšlikumu platību maksājumu noteikšanai un uzsvēra, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžets nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam būtu ne tikai jāsaglabā esošajā apjomā, bet to pat ir nepieciešams palielināt.

Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšana, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.

ES dalībvalstu diskusijas par budžetu notiks visu 2012. gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā.